Junkers: Problēmu nomāktais bloks aizvadīto 12 mēnešu laikā ir kļuvis vienotāks
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien paziņojis, ka vējš atkal pūš Eiropas burās.
Savā ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) viņš uzsvēra, ka problēmu nomāktais bloks aizvadīto 12 mēnešu laikā ir kļuvis vienotāks, bet ekonomiskā situācija turpina uzlaboties.
Bijušais Luksemburgas premjerministrs aicināja īstenot dziļāku integrāciju, kā arī mudināja vairāk valstu pievienoties eirozonai un Šengenas zonai. Viņš arī aicināja ieviest ES ekonomikas un finanšu ministra amatu.
"Tas viss man liek domāt, ka Eiropas burās ir atgriezies vējš," pārmaiņus angļu, franču un vācu valodā teiktajā runā paziņoja Junkers.
"Mums ir pavēries iespēju logs, bet tas nebūs vaļā vienmēr. Izmantosim impulsu, noķersim vēju mūsu burās," aicināja EK prezidents.
Junkers līdz pat pašām 80 minūtes ilgās runas beigām nepieminēja vārdu "Breksits", tad norādot, ka "mēs to nožēlosim, bet arī jūs to nožēlosiet", kas izsauca klātesošo eiroskeptisko britu eiroparlamentāriešu dzēlības.
"Mums ir jāciena britu tautas griba, bet mēs iesim uz priekšu, mēs iesim uz priekšu - jo "Breksits" nav viss, jo "Breksits" nav Eiropas nākotne," viņš piebilda.
Eiroskeptiski noskaņotās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Naidžels Farāžs Junkera plāniem veltīja skarbu kritiku.
"Paldies Dievam, mēs ejam prom - jūs neko no "Breksita" neesat mācījušies," paziņoja bijušais UKIP līderis.
EPA/ SCANPIX
Kamēr ES un Lielbritānijas tirdzniecības līgums joprojām ir tālākas nākotnes jautājums, Junkers aicināja bloku līdz viņa amata termiņa beigām panāk tirdzniecības vienošanos ar Austrāliju un Jaunzēlandi.
62 gadus vecā Junkera amata termiņš beidzas 2019.gadā, un viņš ir paziņojis, ka nekandidēs uz otru termiņu.
Junkera runas tonis šogad bija krietni optimistiskās nekā pirms gada, kad viņš atzina, "ka mūsu savienība nav labā stāvoklī" pēc gada, kas "satricinājis mūsu pašus pamatus".
Brīdī, kad populisma pieaugums ir apstājies un ekonomiskā izaugsme atgriezusies, ir pamats būt optimistiskiem, piebilda Junkers.
Junkers runā arī aicināja ES ieviest "kopīga prezidenta" amatu, apvienojot EK prezidenta amatu un Eiropadomes prezidenta amatu, ko šobrīd ieņem Donalds Tusks.
Junkers uzvēra, ka Bulgārijai, Horvātijai un Rumānijai beidzot vajadzētu kļūt par Šengenas zonas dalībvalstīm.
Savukārt eirozonai vajadzētu paplašināties ārpus pašreizējām 19 valstīm ar vienoto valūtu, lai atbilstoši ES līgumiem visas bloka valstīs ieviestu eiro.
Viņš arī kritizēja valstis, kuras neievēro "likuma varu", vēršoties pret Poliju un Ungāriju, kurām ar Briseli ir strīds par demokrātijas standartiem.
Junkera kritiku saņēma arī Turcija. Viņš aicināja Ankaru "ļaut mūsu žurnālistiem iet", reaģējot uz vairāku eiropiešu žurnālistu ieslodzīšanu.
Turcijai iespēja "pārskatāmā nākotnē" iestāties ES ir izslēgta, ņemot vērā tās prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana īstenoto vēršanos pret pērnā gada jūlijā notikušā neveiksmīgā puča vaininiekiem, piebilda Junkers.