Norvēģu konservatīvie ar pūlēm noturas pie varas

Norvēģijas konservatīvā premjere Erna Sūlberga, visticamāk, paliks pie varas pēc svētdien un pirmdien notikušajām parlamenta vēlēšanām.

Tomēr jaunās valdības vairākums parlamentā būs nestabilāks, un tās kodols, ko konservatīvie grasās veidot kopā ar nosacīti populistisko Progresa partiju, būs vairāk atkarīgs no divām labēji centriskām partijām, kas oficiāli koalīcijai negrasās pievienoties.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka E. Sūlbergas vadītā Konservatīvo partija un tās sabiedrotie var rēķināties ar 89 vietām nākamajā valsts parlamentā, bet potenciālajai opozīcijai būs 80 mandāti, vēsta Reuters. Lai gan naktī uz otrdienu, pēc vēlētāju aptauju jeb exit-poll paziņošanas, 56 gadus vecā premjere eiforijā paziņoja par «tīru uzvaru», patiesībā situācija, runājot par deputātu mandātu skaitu, būs gluži tāda pati (89 mandāti divām koalīcijas partijām un tās divām neoficiālajām sabiedrotajām), taču mazāko atbalstītāju - liberāļu un kristīgo demokrātu - prasību līmenis nu jau ir audzis.

«Liberāļi un Kristīgie demokrāti atbalstīs Sūlbergas kandidatūru premjeres amatam, taču nav nekādu garantiju, ka tiks noslēgta stabila vienošanās par koalīciju. Domājams, ka šīs partijas par valdības pozīciju balsos vien tad, kad tas tām šķitīs izdevīgi. Līdz ar to valdība kļūs vājāka,» sarunā ar Reuters prognozējusi Bergenas universitātes politoloģe Elizabete Ivarsflatene. To, ka viņas sacītais nav nepamatots minējums, jau paspējis apliecināt kristīgo demokrātu līderis Knuts Arilds Hareide, paziņojot, ka viņa partija negrasās automātiski atbalstīt jebkuru valdības lēmumu un nespēj garantēt, ka šī valdība nostrādās visus četrus gadus.

Politologi E. Sūlbergas partijas nosacīto uzvaru (lielāko mandātu skaitu parlamentā kā jau vienmēr ieguvusi Darba partija) skaidro gan ar labvēlīgo ekonomisko konjunktūru un naftas cenu stabilizēšanos, gan ar Norvēģijas vēlēšanu sistēmas īpatnībām, kuru dēļ lauku apvidos nodotajām balsīm ir lielāks īpatsvars nekā Oslo vai kādā citā blīvāk apdzīvotajā teritorijā nodotajām. Piemēram, Norvēģijas interneta ziņu vietne The Local aplēsusi - ja balsis netiktu dalītas pa vēlēšanu apgabaliem, bet rēķinātas uzreiz visā valstī, vairākums parlamentā būtu tā sauktajai sarkani zaļajai koalīcijai ar Darba partiju priekšgalā.