Kariņš: ASV izstāšanās no Parīzes klimata līguma ir iespēja ES

Viņš norādīja, ka ilgtermiņā šāds ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums nozīmēt ASV līderpozīciju zaudēšanu, līdz ar to ES šī būs iespēja iegūt investīcijas, kas nozīmētu jaunas inovācijas. "Šeit ir cīņa par attīstību un investīcijām, un, ja viens atsakās no iespējas, tad vienmēr būs kāds cits, kurš to izmantos. Šajā gadījumā ASV dod iespēju Eiropai izrauties uz priekšu," secina Kariņš.

Viņaprāt, Tramps kārtējo reizi parāda, ka viņa vēlētāju bāze ir svarīgāka par ASV vadošo lomu. Pēc Kariņa domām ASV prezidents ir izstājies no līguma "izstāšanās pēc", izskaitļojot, ka sabiedrībai šāds lēmums varētu patikt.

Scanpix

"Tramps samazina ASV ietekmi pasaulē un lomu zināmos jautājumos, kas Latvijai nemaz nav tik labi. Tomēr tas faktiski neko neietekmē, jo līdz izstāšanās laikam jāpaiet ilgam brīdim, līdzīgi kā "Brexit" gadījumā," ir pārliecināts deputāts, piebilstot, ka daudzi uzņēmumi un štati ASV tāpat pauduši gatavību turpināt samazināt kaitīgos izmešus.

Kariņš uzskata, ka atjaunojamie energoresursi cenas dēļ pakāpeniski aizvietos fosilos, tāpat, ka dabasgāze ASV tirgos šobrīd aizvieto akmeņogles, un tas ir neizbēgams virziens, kas turpināsies.

Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) aģentūrai LETA sacīja, ka katra valsts suvereni var slēgt līgumus un tiem pievienoties, tāpat arī no tiem izstāties, tomēr Trampa lēmums vērtējams negatīvi.

"Šis Trampa lēmums neietekmē ne Latvijas ne citu valstu tiesības, saistības un pienākumus, kas izriet no šī līguma, bet tas nav labs signāls," teica ministrs, vienlaikus norādot, ka ES un arī Latvijai šis līgums ir saistošs un tādēļ tas tiks pildīts neskatoties uz ASV izstāšanos.

"Nedomāju, ka būs iespējams atvērt sarunas par jauna līguma vai esošā līguma nosacījumu grozīšanu, jo vairāk nekā 190 valstis līgumu ir noslēgušas, un līgums tapis pietiekami smagās sarunās," uzsvēra Rinkēvičs.

Jau ziņots, Tramps pagājušajā nedēļā paziņoja par ASV izstāšanos no ANO Parīzes klimata līguma, vienlaikus tiks rastas iespējas sarunās panākt jaunu globālu vienošanos par klimata izmaiņām.

Parīzē 2015.gadā panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.