Austrijā izirst koalīcija un gaidāmas ārkārtas vēlēšanas

Līdera maiņa Austrijas Tautas partijā (OeVP) novedusi pie tās koalīcijas ar sociāldemokrātiem (SPOe) iziršanas, un sagaidāms, ka jau oktobrī valstī notiks parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Pašreizējie socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka tajās vērā ņemamus panākumus varētu gūt par radikāli labējo uzskatītā Brīvības partija (FPOe), taču nopietnu konkurenci tai varētu radīt Tautas partija, kuras jaunajam vadītājam – 30 gadu vecajam ārlietu ministram Sebastjanam Kurcam – galēji labējie pārmetuši «ideju zagšanu».

«Austrijas politikā sācies kārtējais nenoteiktības periods,» norāda vācu raidkorporācija Deutsche Welle, uzsverot, ka šāds iznākums ir likumsakarīgs. Sociāldemokrātu kanclera Kristiāna Kerna vadītā koalīcijas valdība mēnešiem ilgi «mīņājusies uz vietas», tās partneri regulāri viens otram izvirzījuši dažādus ultimātus un vilkuši sarkanās līnijas, bet OeVP ministri faktiski sabotējuši koalīcijā it kā saskaņotos lēmumus. Šo Gordija mezglu pagājušonedēļ pārcirtis Tautas partijas vadītājs Reinholds Mitterlēners, atkāpjoties gan no vicekanclera un ekonomikas ministra, gan partijas vadītāja amata.

Viņa vietā svētdien stājās S. Kurcs, kurš tiek dēvēts par Austrijas politikas uzlecošo zvaigzni, un viņa vēstījums bijis nepārprotams - imitēt koalīcijas darbu vairs nav jēgas, un nepieciešams izsludināt jaunas vēlēšanas.

Lai gan kanclers K. Kerns iepriekš bija izteicies, ka sociāldemokrāti šādu risinājumu neatbalsta, svētdien viņam nācies atzīt, ka ārkārtas vēlēšanu novēršana nav viņa spēkos. Līdz ar S. Kurcu to sarīkošanu atbalsta lielākās opozīcijas partijas (FPOe un Zaļie), kuru vienīgā prasība ir vēl pirms vēlēšanām pabeigt parlamentāro izmeklēšanu, kas saistīta ar pirms vairāk nekā desmit gadiem notikušo skandalozo Eurofighter iznīcinātāju iepirkšanu armijas vajadzībām, - sagaidāms, ka komisijas ziņojums tiks publicēts jūnijā. Reuters vēsta, ka jau uzsāktajās konsultācijās starp partijām, kancleru un prezidentu Aleksanderu van der Bellenu izkristalizējušies divi iespējamie vēlēšanu datumi - 8. vai 15. oktobris. «Man ir iespaids, ka partiju viedokļi par konkrētu vēlēšanu datumu sāk tuvināties,» vēlu pirmdienas vakarā paziņojis prezidents.

Interneta ziņu vietne The Local vēsta, ka jaunās priekšvēlēšanu kampaņas priekšvakarā labākās pozīcijās ir sociāldemokrāti un Brīvības partija - socioloģiskās aptaujas liecina, ka katru no tām ir gatavi atbalstīt aptuveni 30% vēlētāju. Tautas partijas pašreizējais reitings ir tikai nedaudz virs 20%, taču, kā uzsver Austrijas mediji, - S. Kurcs ir pārliecināts, ka to iespējams kāpināt un vēlēšanās pat apsteigt Brīvības partiju. Liberālie laikraksti gan uzsver, ka tam neesot lielas nozīmes, jo daudzos jautājumos S. Kurca un Brīvības partijas pozīcijas faktiski neatšķiras, un pastāv diezgan liela varbūtība, ka pēc oktobra vēlēšanām FPOe pēc ilgāka pārtraukuma kļūs par vienu no valdošajām partijām, veidojot ļoti konservatīvu koalīciju ar OeVP.

Deutsche Welle norāda, ka savā partijā S. Kurcam izdevies veikt īstu apvērsumu. Viņš radījis situāciju, lai pats diktētu noteikumus, un partijas valde svētdienas kongresā izpildījusi visas septiņas gados jaunā politiķa prasības - lai tikai viņš neatteiktos no partijas vadītāja amata. Cita starpā S. Kurcam piešķirtas pilnvaras pirms vēlēšanām pašam veidot partijas kandidātu sarakstu, turklāt viņš izprasījis tiesības tajā iekļaut arī cilvēkus, kuri nav partijas biedri vai kā citādi ar to saistīti. Vēlēšanās Tautas partija startēs ar jaunu nosaukumu Sebastjana Kurca saraksts - jaunā Tautas partija, uzsverot līdera lomu, bet gadījumā, ja pēc vēlēšanām S. Kurcam patiešām tiks uzticēts veidot valdību, ministrus viņš varēs izvēlēties vienpersoniski.

Reuters norāda, ka OeVP veterāni draudzīgi «pagājuši maliņā», uzticot partijas vadību un tās popularitātes atjaunošanu cilvēkam, kuram, kā paši saka, «piemīt izcils politiskais talants». S. Kurcs apgalvo, ka par politiku sācis interesēties jau desmit gadu vecumā, bet 17 gadu vecumā iestājies OeVP jaunatnes nodaļā. 2009. gadā viņš jau kļuvis par partijas jaunatnes nodaļas līderi, bet 2013. gadā, tikai 27 gadu vecumā, - par Eiropā jaunāko ārlietu ministru. «Kurca āriene un uzvedība ir maldinoša - aiz puiciskā izskata un dzīvespriecīgās uzvedības slēpjas pārliecināts, konservatīvs katolis,» norāda Reuters. 2015. gada rudenī viņš bija viens no retajiem Eiropas Savienības valstu ārlietu ministriem, kurš nekavējās atklāti kritizēt Vācijas kancleres Angelas Merkeles «atvērto durvju politiku» attiecībā uz nelegālajiem ieceļotājiem un atbalstīt Ungārijas premjera Viktora Orbana lēmumu būvēt žogus uz robežām, lai kaut daļēji ierobežotu migrantu pārvietošanos pa tā dēvēto Balkānu maršrutu. Migrācijas jautājumā viņa pozīcija sakrīt ar Brīvības partijas pozīciju. Nesenā intervijā Die Presse S. Kurcs skaidrojis, ka valstīm, kas atrodas Balkānu maršrutā, jārūpējas par savu robežu aizsargāšanu, lai nepieļautu jaunus migrantu plūdus, bet tie nelegālie ieceļotāji, kuri izglābti Vidusjūrā, nevis jāved uz patvēruma meklētāju centriem Itālijā vai Maltā, bet gan jānogādā atpakaļ viņu ceļojuma sākuma punktā - Ziemeļāfrikas piekrastē. Tajā pašā laikā ārlietu ministra amats uzliek savus pienākumus, un S. Kurcs ir iemācījies ļoti precīzi formulēt savu pozīciju, lai viņam nebūtu iespējams pārmest ksenofobiju, ekstrēmismu un līdzīgus grēkus.