Arī trešās un šogad pēdējās federālās zemes vēlēšanas Vācijā beigušās ar kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) uzvaru. Pēc tam, kad konservatīvajiem izdevies uzvarēt Ziemeļreinā-Vestfālenē, kur tradicionāli spēcīgas pozīcijas bijušas sociāldemokrātiem (SPD), eksperti lēš, ka līdzīgus panākumus kancleres partija gūs arī 24. septembrī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās. Sākotnējais entuziasms, ko kreisi noskaņotais elektorāts izjuta pēc bijušā Eiroparlamenta līdera Martina Šulca kļūšanas par SPD vadītāju, jeb tā dēvētais Šulca efekts ir izčākstējis.
«Pēc neveiksmīgajiem rezultātiem federālo zemju vēlēšanās SPD būs ļoti sarežģīti uzvarēt septembra Bundestāga vēlēšanās,» vakar norādījis laikraksts Bild. Avīze atgādinājusi, ka CDU kopš marta uzvarējusi arī Zārā un Šlēsvigā-Holšteinā, taču tieši sakāve Ziemeļreinā-Vestfālenē sociāldemokrātiem ir vissāpīgākā. Pirmkārt, tāpēc, ka šī federālā zeme beidzamos 50 gadus tikusi uzskatīta par viņu partijas bastionu (no 1980. līdz 1995. gadam SPD tur valdīja lepnā vientulībā), un tikai laika periodā no 2005. līdz 2010. gadam pie varas bija CDU vadītā koalīcija. Otrkārt, tāpēc, ka šī ir M. Šulca dzimtā federālā zeme, uzvarai kurā būtu simboliska nozīme. Bet treškārt, tāpēc, ka Ziemeļreina-Vestfālene ir visapdzīvotākā no Vācijas federālajām zemēm, tās 13,5 miljoni balsstiesīgo veido piektdaļu no visas valsts elektorāta, un balsojuma rezultāti Ziemeļreinā-Vestfālenē nereti ir indikators, kas ļauj prognozēt vēlētāju noskaņojumu visā Vācijā.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka CDU atbalstījuši 34,5% vēlētāju, bet par SPD nobalsojuši vien 30,5% - par deviņiem procentiem mazāk nekā pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās. Jau naktī uz pirmdienu federālās zemes premjere Hannelore Krafta paziņojusi par atkāpšanos no SPD vietējās nodaļas vadītājas posteņa.
BBC norāda, ka zināms pamatojums tam ir, jo, balsojot par citām partijām, federālās zemes vēlētāji pauduši savu neapmierinātību par mūžīgajiem transporta sastrēgumiem, pārpildītajām skolām un citiem viņas valdības pienācīgi nerisinātiem jautājumiem, uz kuriem uzmanību priekšvēlēšanu kampaņas laikā koncentrēja CDU. Starp šiem jautājumiem būtisku vietu ieņem drošība. Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministrs Ralfs Jēgers ticis kritizēts gan par nepietiekami savlaicīgu un izlēmīgu reakciju uz 2016. gada Jaungada svinību laikā Ķelnē notikušajiem incidentiem, kad simtiem sieviešu kļuva par laupītāju un seksuālo varmāku (spriežot pēc visa - ieceļotāju) upuriem, gan par to, ka, neraugoties uz izlūkdienestu brīdinājumiem, nebija uzskatījis par nepieciešamu apcietināt tunisieti Anisu Amri, kurš pagājušā gada decembrī ar kravas automašīnu taranēja Ziemassvētku tirdziņa apmeklētājus Berlīnē.
Tomēr Reuters aptaujātie eksperti norāda - ar savu paziņojumu H. Krafta, šķiet, centusies aizsargāt M. Šulcu, lai gan liela daļa atbildības par zaudējumu būtu jāuzņemas tieši viņam. Politologi norāda, ka sociāldemokrātu līdera priekšvēlēšanu stratēģija ir neizprotama - viņš atkal un atkal atkārto pavasarī izteikto ideju par «sociālo taisnīgumu», taču nekādi to neattīsta un neskaidro potenciālajam elektorātam, kā grasās veikt pārmaiņas un kas par tām maksās. M. Šulcs joprojām turpina kritizēt augsto bezdarba līmeni, to, ka ļoti daudziem cilvēkiem nākas strādāt pagaidu darbos vai saņemt nepietiekami lielu atalgojumu par savu darbu, taču nav spējis paskaidrot, kas darāms, lai situāciju labotu. Vēl vairāk - Ziemeļreinā-Vestfālenē CDU pret SPD veiksmīgi vērsās ar pašu sociāldemokrātu ieročiem, atgādinot, ka federālajā zemē, kur pie varas beidzamos gados ir SPD, bezdarba līmenis (7,5%) ir augstāks nekā Vācijā kopumā (5,8%).
Neilgi pēc M. Šulca kļūšanas par SPD līderi socioloģisko aptauju rezultāti uzrādīja strauju partijas reitingu kāpumu, un atsevišķās aptaujās tā pat apsteidza CDU. Taču pašlaik situācija ir tāda pati kā gada sākumā. CDU ir stabils aptuveni desmit procentpunktu pārsvars, turklāt tās potenciālo sadarbības partneru Brīvo demokrātu partijas (FDP) negaidītā reanimēšanās (Bundestāgā nepārstāvētā partija Ziemeļreinā-Vestfālenē saņēma 13% balsu) vēl vairāk palielina A. Merkeles izredzes uz kanclera amata saglabāšanu. «Martinam Šulcam tagad ir nepieciešams brīnums,» raksta Der Spiegel interneta mājaslapa. To, šķiet, sapratis arī sociāldemokrātu līderis, kurš tā vietā, lai analizētu vēlēšanu neveiksmju iemeslus un labotu kļūdas, vakar filozofējis par to, ka viņa draugs Emanuels Makrons pirms pieciem mēnešiem neesot ticis uzskatīts par favorītu, bet tagad ir Francijas prezidents.