Makrons sāk saimniekot Elizejas pilī; pirmie Francijas prezidenta plāni
Vakar savus amata pienākumus uzsācis pildīt jaunākais prezidents Francijas vēsturē – 39 gadus vecais neatkarīgais centrists Emanuels Makrons, kurš solījis veikt plašas reformas.
Paredzams, ka šodien viņš nosauks jauno premjerministru, bet pēc tam dosies pirmajā ārvalstu vizītē uz Vāciju, lai ar šīs valsts kancleri Angelu Merkeli apspriestu Eiropas Savienības nākotni. Francijas mediji norāda, ka E. Makronam priekšā ir vēl «trešā vēlēšanu kārta» jeb jūnijā paredzētās parlamenta vēlēšanas, kurās viņa partijai Republique En Marche (REM) jāiegūst pietiekams atbalsts, lai prezidents varētu realizēt savu programmu.
SCANPIX
«Mans uzdevums ir panākt, lai francūži atgūtu ticību paši sev,» uzrunā īsi pēc stāšanās amatā paziņoja E. Makrons, piebilstot, ka par vienu no saviem svarīgākajiem mērķiem uzskata pārliecināt cilvēkus, ka Francijas spēks nemazinās un valsts atrodas uz «lielas renesanses sliekšņa». Inaugurācijas uzrunā jaunais prezidents uzsvēra arī to, ka pasaulei un Eiropai turīga, stabila un spēcīga Francija esot nepieciešama vairāk nekā jebkad iepriekš, vēsta BBC.
Saskaņā ar Francijas politiskajām tradīcijām, pati amatā stāšanās ceremonija bija svinīga, bet pieticīga. Pirms tās E. Makronam bija vairāk nekā stundu gara saruna ar līdzšinējo prezidentu Fransuā Olandu (pirmo vēsturē, kurš zemo reitingu dēļ neriskēja balotēties uz otro prezidentūras termiņu), kuras laikā jaunajam valsts līderim tika nodoti arī kodolieroču lietošanas kodi. Pagājušonedēļ sociālists F. Olands pauda prieku, ka savas pilnvaras viņam nenākas nodot politiskā oponenta rokās - AFP atgādina, ka politisko karjeru E. Makrons sāka, tieši pateicoties līdzšinējam prezidentam, sākumā kļūstot par viņa padomnieku, bet pēc tam par ekonomikas ministru. Taču E. Makrons uzsvērti centies norobežoties no sociālistiem, vairākkārt norādot, ka neesot «ne labējais, ne kreisais».
Pēc tam, kad Francijas Konstitucionālās padomes prezidents Lorēns Fabiū oficiāli izziņoja vēlēšanu rezultātus un pasludināja E. Makronu par prezidentu, jaunais līderis uzstājās ar optimistisku uzrunu, bet pēc tam devās uz Triumfa arku nolikt ziedus pie Nezināmā kareivja kapa. «Darbu es uzsākšu jau šovakar,» paziņoja prezidents, kura pirmais uzdevums būs nosaukt premjeru, kurš vadīs valdību vismaz līdz jūnijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām. E. Makrona tuvākie līdzgaitnieki kategoriski atteikušies sniegt kādas ziņas par iespējamiem kandidātiem uz šo posteni, arī informācijas noplūžu nav bijis, un Francijas medijos izteikti visdažādākie minējumi. Vieni apgalvo, ka prezidenta amatam varētu tikt virzīta Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīna Lagārda, citi min aizsardzības ministra Īva Ledriāna, pieredzējušā centristu politiķa Fransuā Bairū, viņa sabiedrotā, Havras mēra Eduāra Filipa, REM ģenerālsekretāra Rišāra Ferāna un Eiropas Parlamenta deputātes Silvijas Golāras vārdus. «Šī izvēle būs spēcīgs signāls par Makrona nodomiem. Viņš solījis premjera amatam virzīt kādu ar pieredzi parlamentārajā darbā un izredzēm gūt atbalstu jau šajā parlamenta sastāvā, norādot, ka priekšroku labprāt dotu sievietei,» norāda France 24, piebilstot, ka šiem parametriem vislabāk atbilst S. Golāra.
Premjera izvēle, visticamāk, ir saistīta ar jau notiekošajām kuluāru sarunām par sadarbību pēc parlamenta vēlēšanām, un, kā norāda Reuters, E. Makrons ir ieinteresēts savās rindās pārvilināt sociālistu labējā spārna un konservatīvo kreisā spārna piekritējus. Ar pirmajiem sarunas rit raitāk, un starp tiem 428 kandidātiem uz vietām parlamentā, kurus REM nosauca pagājušonedēļ, ir ne mazums sociālistu - tieši šo partiju pārstāv tie 24 kandidāti, kuriem jau pašlaik ir deputāta mandāts. Līdz šīs nedēļas beigām REM, tāpat kā citām partijām, jāiesniedz pilns kandidātu saraksts. Partija gatavojas izvirzīt savus pārstāvjus visos 577 vēlēšanu apgabalos, un pašlaik E. Makronam ir būtiski atrast līdzsvaru starp solījumu izvirzīt «jaunas sejas» (nepieredzējušu kandidātu starp jau nosauktajiem netrūkst) un vēlmi iekļaut sarakstā jau zināmus un sevi apliecinājušus politiķus. 11. un 18. jūnijā ieplānotās Nacionālās asamblejas vēlēšanas jaunajam prezidentam būs ļoti svarīgas. «Bez vairākuma parlamentā bijušajam investīciju baņķierim būs grūti realizēt plānotās darba likumdošanas, pensiju sistēmas, bezdarbnieku pabalsta piešķiršanas un izglītības reformas,» norāda France 24.