Neatkarīgai Skotijai būs no jauna jāpiesakās dalībai ES

© scanpix

Skotijai, ja tā pēc "Breksita" atdalīsies no Lielbritānijas, būs atkārtoti jāpiesakās dalībai Eiropas Savienībā (ES), pirmdien pavēstīja Eiropas Komisija (EK).

Joprojām ir spēkā tas, ko pirms 2014.gada Skotijas neatkarības referenduma sacīja toreizējais EK prezidents Žozē Manuels Barrozu, norādīja EK.

"Jā, Barrozu doktrīna ir piemērojama. Tas ir skaidrs," preses brīfingā vaicāts, vai Barrozu izteikumi ir spēkā arī šobrīd, sacīja EK preses sekretārs Margaritis Shins.

Avots EK vēlāk ziņu aģentūrai AFP paskaidroja, ka Shins konkrēti runājis par Barrozu izteikumiem par jaunas valsts atkārtotu pievienošanos blokam.

Barrozu 2014.gada februārī britu raidorganizācijai BBC sacīja: "Gadījumā, ja ir jauna valsts, kas izstājas no kādas pašreizējās dalībvalsts, tai būs jāpiesakās, un šo pieteikumu un iestāšanos ES vajadzēs apstiprināt visām pārējām ES dalībvalstīm."

Saņemt visu pārējo dalībvalstu piekrišanu, varētu būt "ļoti sarežģīti, ja ne neiespējami", brīdināja toreizējais EK prezidents.

Savukārt Shins pirmdien sacīja, ka neiesaistīsies tālākās debatēs par nākamo Skotijas neatkarības referendumu.

"Komisija nekomentē jautājumus, kas attiecas uz mūsu dalībvalstu iekšējo juridisko un konstitucionālo kārtību," sacīja Shins.

Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena pirmdien paziņoja, ka nākamnedēļ prasīs reģionālā parlamenta apstiprinājumu atkārtota neatkarības referenduma rīkošanai.

Stērdžena norādīja, ka, sastopoties ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas stingro pretestību Edinburgas centieniem rast kompromisu "Breksita" jautājumā, viņa izšķīrusies par atkārtota referenduma sarīkošanu laika posmā no 2018.gada rudens līdz 2019.gada pavasarim.

Iepriekšējā referendumā, kas notika 2014.gada septembrī, 55% skotu nobalsoja par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu.

Stērdžena un viņas atbalstītāji skaidro, ka noskaņojums Skotijā ir mainījies kopš "Breksita" referenduma, kurā 62% skotu nobalsoja par palikšanu ES.

Kā liecina pētījumu centra BMG un laikraksta "Herald" aptaujas dati, šobrīd 56% skotu ir pret jauna neatkarības referenduma rīkošanu pirms "Breksita".

52% teikuši, ka ir pret Skotijas izstāšanos no Apvienotās Karalistes, noskaidrots šajā aptaujā.

Savukārt pētījuma centra "Ipsos MORI" aptauja liecina, ka neatkarības atbalstītāju un pretinieku skaits ir teju vienāds. Šajā aptaujā 49% skotu pauduši atbalstu reģiona neatkarībai.

"Šobrīd vēl viens referendums šķiet nenovēršams, tiesa gan, jautājums par tā norises laiku joprojām nav skaidrs," atzina "Ipsos MORI" Skotijas direktors Marks Diflijs.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais