Uzzini, kuras ir ASV sankcijām pakļautās Krievijas organizācijas un personas

Attēlam ir ilustratīva nozīme © scanpix

Vašingtona ceturtdien izsludināja jaunas sankcijas pret Krieviju, tādējādi reaģējot uz kiberuzbrukumiem, kam ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā tika pakļautas Savienoto Valstu politiskās institūcijas.

Sankcijām pakļauti gan Krievijas izlūkdienesti, gan uzņēmumi, gan fiziskās personas.

Zemāk sniedzam sīkāku informāciju par sankcijām pakļautajām organizācijām un personām

IZLŪKDIENESTI

Starp sankcijām pakļautajām organizācijām ir divi ietekmīgākie Krievijas izlūkdienesti - Federālais drošības dienests (FDD) un Armijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).

GRU tiek uzskatīta par Krievijas visnoslēpumaināko dienestu, un tai nav nedz tīmekļa vietnes, nedz sava preses dienesta.

GRU tika nodibināts uzreiz pēc boļševiku apvērsuma, un šobrīd tā galvenā mītne atrodas jaunuzceltajā kompleksā Maskavas ziemeļrietumos, kura būvniecība tika pabeigta 2006.gadā.

Kopš februāra GRU vada Igors Korobovs, kas šajā amatā nomainīja Igoru Sergunu. Korobovs līdz ar saviem trim vietniekiem iekļauts "melnajā sarakstā" arī kā fiziskas personas.

Savukārt FDD tiek uzskatīts par Krievijas ietekmīgāko slepeno dienestu. FDD ir tiešs PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) pēctecis, kas tika izveidots pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins savulaik bija FDD vadītājs, un kopš viņš nonācis Kremlī, FDD prestižs un ietekme vēl vairāk pieaugusi.

Tā galvenā mītne joprojām atrodas bēdīgi slavenajā Lubjankas laukumā Maskavas centrā, kur savulaik mitinājās FDD noziedzīgais priekštecis čeka.

FDD šobrīd vada Aleksandrs Bortņikovs.

UZŅĒMUMI

Ceturtdien tika paziņots par sankciju vēršanu arī pret trim uzņēmumiem, kurus ASV apsūdz par atbalsta sniegšanu GRU kiberoperācijām. Tie ir - Īpašo tehnoloģiju centrs (STLS), "Zorsecurity" ("Esage Lab") un Datu apstrādes sistēmu izstrādātāju profesionālā apvienība (ANO PO KSI).

STSL savā tīmekļa vietnē norāda, ka ražo aparatūru radiosignālu virziena noteikšanai, ko bieži izmanto drošības dienesti, lai noteiktu, piemēram, mobilo tālruņu atrašanās vietu.

Mediji arī vēsta, ka šis uzņēmums ražojot bezpilota lidaparātus "Orlan", kurus izmanto Krievijas armija. Saskaņā ar Kijevas sniegto informāciju šādi "trani" ir tikuši notriekti virs Austrumukrainas, kur darbojas Maskavas apbruņotās teroristu bandas.

Uzņēmumu "Zorsecurity" dibinājusi Alisa Ševčenko, kas pazīstama kā hakere ar palamu "Esage".

2014.gadā žurnāls "Forbes" rakstīja, ka Ševčenko palīdzot uzņēmumiem atklāt to datorsistēmās ievainojamās vietas. Tajā pašā gadā ASV datorprogrammu izstrādāšanas gigants "Microsoft" atzina, ka Ševčenko tam palīdzējusi atklāt vājās vietas kompānijas produktos.

Pati Ševčenko piektdien tviterī paziņoja, ka esot "apstulbināta", ka viņas "mazais, vienkāršais uzņēmums", kurš sen jau likvidēts, atrodams vienā sarakstā ar tādām varenām organizācijām kā FDD un starptautiskie teroristi.

Savukārt Datu apstrādes sistēmu izstrādātāju profesionālā apvienība ir pētniecības uzņēmums, kas atrodas Maskavas pievārtē un ražo dažādu mikroelektronikas un skenēšanas aparatūru, tostarp digitālās vēlēšanu urnas, kas tika izmantotas Krievijas vēlēšanās.

INDIVIDUĀLI HAKERI

Papildus Baltā nama izsludinātajām sankcijām ASV Finanšu ministrija sankcijām pakļāvusi divus Krievijas pilsoņus - Jevgēņiju Bogačovu un Alekseju Belanu, kas sen jau atradušies Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) meklētāko personu sarakstā.

Bogačovs, kas pazīstams arī ar vairākiem tīmekļa segvārdiem, piemēram, kā "Slaviks", tiek meklēts par tīkla vadīšanu, ar kura palīdzību ASV esošie datori tika inficēti ar vīrusu "Zeus", kas ļāva nolaupīt informāciju par to īpašnieku bankas kontiem.

Vīrusa vēlākās modifikācijas "GameOver Zeus" (GOZ) radītie zaudējumi pārsnieguši 100 miljonus dolāru.

FIB Bogačovu atzinusi par vienu no "ļaunākajiem kibernoziedzniekiem pasaulē" un par informāciju, kas ļautu viņu notvert, piesolījusi trīs miljonus dolāru lielu atlīdzību.

Tiek uzskatīts, ka Bogačovs šobrīd uzturas Anapā Melnās jūras piekrastē.

Otra sankcijām pakļautā persona ir Aleksejs Belans, kas, kā tiek uzskatīts, uzturas Latvijā. Viņu FIB meklē par kiberuzbrukumu trim ASV tīmekļa tirdzniecības uzņēmumiem, nolūkā nolaupīt to klientu datus, lai pēc tam tos pārdotu noziedzniekiem.

Politika

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais