Kudors: Krievija atbalsta radikāļus, lai šķeltu Eiropas vienotību

Pētniecības centrs Atlantic Council pirms mēneša publicējis ziņojumu Kremļa Trojas zirgi. Tajā daudz runāts par Kreisajām partijām Vācijā. Arī pie varas esošajiem sociāldemokrātiem. Pētījuma autori uzskata, ka Krievija gadiem cenšas iefiltrēt savus ietekmes aģentus Vācijas un Francijas partijās un sabiedriskajās organizācijās, lai vajadzīgajā brīdī tie apspriešanai virzītu Krievijai vajadzīgas idejas un lai šie cilvēki nonāktu pie varas, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Krievijai šobrīd traucējošas ir valdības Vācijā un Francijā. Angelas Merkeles un Fransuā Olanda administrācijas stingri iestājās par sankciju neatcelšanu, kamēr Krievijas armija ir Ukrainā. Abu valstu politiķi arī traucē Maskavai netraucēti darboties Sīrijā. Vācijas gadījumā Krievijai labāk derētu valdība, kuru vadītu sociāldemokrāti. Un vēl labāk, ja pašreizējais vicekanclers, ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels. Septembrī viņš Maskavā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu runāja par sankciju mīkstināšanu.

Par to, ka sankcijas jāmīkstina, runājis arī bijušais kanclers sociāldemokrāts Gerhards Šrēders un Vācijas ārlietu ministrs Franks Štenmaiers. Gabriels šobrīd ir viens no diviem sociāldemokrātu kandidātiem kanclera amatam. Pētījumā minēts, ka Krievija atbalsta arī vairākas mazākas, bet radikālas vācu partijas. Galēji labējo Alternatīva Vācijai un komunistisko die Linke, kā arī Vācijas neofašistisko Nacionāli demokrātisko partiju.

Krievijai būtu ļoti ērti, ja pavasara Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarētu Marina Lepēna. Lepēna ir labēji radikāla eiroskeptiķe, kas paziņojusi, ka viņas pirmais darbs būs sarīkot Francijas fraksita referendumu. Politiķe mēģināšot pārliecināt arī citas Eiropas valstis rīkot referendumus par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Viņa arī atbalsta Krievijas tiesības pārvaldīt Krimu. Pirms pāris gadiem Lepēnas partija saņēma 9 miljonu eiro aizdevumu no kādas krieviem piederošas Čehijas bankas uz tādiem nosacījumiem, kas neievieš skaidrību par to, vai šī summa arī kaut kad būs jāatdod.

Lepēna arī uzskata, ka NATO vairs nav nepieciešams, jo padomju savienība ir sabrukusi un Krievija vairs nevienu neapdraudot. Lepēnas reitings šobrīd ir aptuveni 30% un viņai ir drošas izredzes iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Krievijas valsts domē pirms mēneša deputāti, kājās stāvot, sveica Donalda Trampa uzvaru. Vladimirs Žirinovskis domes kuluāros uzsauca šampanieti. Austrumeirpas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors uzskata, ka veiksmīgā iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās tikai iedvesmos Krieviju īstenot līdzīgus scenārijus Vācijā, Francijā un visur citur, kur tikai būs vēlēšanas.

ANDIS KUDORS
Austrumeiropas pētījumu centra vadītājs
Krievijas elites mērķis ir saglabāt savu status quo. Tam ir nepieciešams, lai rietumi paši būtu sašķelti, lai nespētu runāt vienā balsī, lai nebūtu iespējama vienota Eiropas Savienības ārpolitika, jo Ukrainas jautājumā tas ir principiāli. Līdzīgi Sīrijas. Sliktāk Eiropai, ja Krievija spēj runāt vienā balsī ar ASV.
Līdz ar to tie mēģinājumi ir šķelt un vājināt gan transatlantisko saikni, vājināt Eiropas Savienības valstu vienotību, gan sašķelt sabiedrības iekšēji. Kopēji tā vienkārši ir šķelšanas politika. Tāpēc viņi uzkurina jebko. Gan labēji labējos, gan labēji kreisos, nu kāda starpība, ka tikai kautiņš Eiropā.

ASV kongresā par Krievijas iejaukšanos ir sākta izmeklēšanu. Par to, kā no šīs ietekmes izvairīties citās valstīs, ASV kongresmeņiem šomēnes bijusi saruna ar Latvijas Saeimas deputātiem.

Līdz šim Eiropas pilsoņu sabiedriskās domas ietekmēšanai lieti noderēja bēgļi. Krievijas televīzijas Sputnik un Russia today būtiski piemelojušas un pārspīlējušas bēgļu radītās problēmas. Bet sava loma šiem ziņojumiem ir bijusi. Kancleres Angelas Merkeles popularitāte pēc šiem ziņojumiem kritās.