Tiesa Nīderlandes pilsētā Hāgā rīt plāno pasludināt spriedumu parlamenta deputātam Gērtam Vildersam, kurš apsūdzēts naida runā. Taču jau tagad ir skaidrs, ka iespējamais sods būs vien simbolisks un Brīvības partijas (PVV) politiķis, kurš pazīstams ar savu stingri negatīvo nostāju pret islāmistiem, tiesas prāvu veiksmīgi izmantojis, lai palielinātu popularitāti.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka viņa partija, kas tiek uzskatīta par galēji labēju, iegūs lielāko atbalstu nākamā gada martā paredzētajās parlamenta vēlēšanās, kas saskaņā ar Nīderlandes likumiem nozīmē, ka tieši G. Vildersam tiks uzticēta valdības veidošana.
BBC atgādina, ka G. Vilderss apsūdzēts par izteikumiem, kurus paudis savu piekritēju mītiņā Hāgā 2014. gada martā. «Vai vēlaties, lai jūsu pilsētā un visā Nīderlandē būtu mazāk vai vairāk marokāņu?» viņš jautājis un, kad piekritēji sākuši skandēt «Mazāk, mazāk!», smaidot noteicis: «Mēs esam gatavi to nokārtot.» Tas arī viss, un ne tikai G. Vildersa piekritēji brīnās par Hāgas prokuroriem, kas šeit saskatījuši ne tikai naida runu, bet arī rasismu un diskrimināciju. Sākoties tiesas prāvai, prokurors Vouters Boss sacījis, ka G. Vildersa izteikumi ir ne tikai cilvēka cieņu aizskaroši, bet arī «apšauba marokāņu tiesības uz eksistenci». Nīderlandiešu politiķa advokāti gan vērsuši tiesas uzmanību uz to, ka viņu klients nav aicinājis izmantot pretlikumīgus paņēmienus vai metodes, lai vērstos pret marokāņiem vai citiem ieceļotājiem, tāpēc apsūdzības naida runā ir pilnīgi absurdas. Cita lieta, ka G. Vilderss patiešām vēlas, lai tiktu ierobežota imigrācija (arī legālā) no musulmaņu valstīm, un atsaucas uz socioloģiskajām aptaujām, kas liecina, ka vismaz 40% Nīderlandes iedzīvotāju nav apmierināti ar to, ka viņu pilsētas vai ciemati pārvērsti par ieceļotāju geto. Marokāņus viņš pieminējis tāpēc, ka tā ir viena no lielākajām kopienām (400 000 no aptuveni 17 miljoniem Nīderlandes iedzīvotāju), turklāt statistika liecina, ka procentuāli ļoti liels skaits šo ļaužu pārtiek no sociālajiem pabalstiem vai ir sodīti par dažādiem noziegumiem.
«Kā politiķim man ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums runāt par problēmām, kas interesē mūsu valsts iedzīvotājus. Nedz es, nedz mani piekritēji neesam rasisti, bet gan cilvēki, kuri vēlas atgūt savu valsti, kuri ir noguruši no tā, ka viņos neieklausās,» tiesas prāvas pēdējā sēdē paziņoja G. Vilderss. Līdz tam viņš bija ignorējis vairāk nekā trīs nedēļas ilgušo prāvu, deleģējot uz to savus advokātus un aprobežojoties ar īsiem, bet kodolīgi ironiskiem komentāriem interneta sociālajos tīkos, taču beidzamo iespēju izmantot tiesas tribīni izmantoja par visiem 100 procentiem, uzstājoties ar vairāk nekā 30 minūšu runu, kas visvairāk atgādināja priekšvēlēšanu manifestu.
Diezgan dīvaina ir prokuratūras nostāja. Reuters atgādina, ka īsi pirms tiesas sēdes sākuma prokurori runājuši par ļoti nopietnu noziegumu, jo esot saņemtas vairāk nekā 6400 marokāņu izcelsmes Nīderlandes iedzīvotāju sūdzības, kurās norādīts, ka šie ļaudis baidoties gan par savu, gan savu bērnu drošību, jo tiekot pasludināti par «trešās šķiras pilsoņiem». Lai gan tika vēstīts, ka G. Vildersa atzīšana par vainīgu varētu novest pie gada vai pat divus gadus ilga cietumsoda, galu galā prokurori pieprasījuši viņam vien 5000 eiro naudas sodu.
Rezultātā izveidojusies paradoksāla situācija, kad G. Vilderss būs ieguvējs jebkurā gadījumā, sarunā ar AFP norādījuši Amsterdamas universitātes asociētais profesors Josts van Spanje un Amsterdamas Brīvās universitātes politologs Andrē Krouvels. Notiesāšanas gadījumā viņš bez problēmām samaksās šāda kalibra politiķim nelielo naudas sodu un varēs turpināt sevi iztēlot kā «valdošā režīma un politiskās elites upuri», kuram ar visiem iespējamajiem līdzekļiem cenšas aizbāzt muti. Taču arī attaisnošana G. Vildersam nebūs kritiska - šādā gadījumā būs iespēja paziņot, ka pat tiesneši, kuri iepriekš nosaukti par «valdības marionetēm», ir bijuši spiesti saprast vārda brīvības nozīmi.
«Neilgi pirms vēlēšanām šī prāva viņam ir īsta dāvana,» sacījis A. Krouvels. Interneta ziņu vietne Dutchnews.nl norāda, ka pēc nākamā gada 15. martā paredzētajām vēlēšanām Brīvības partijas rīcībā varētu būt 34 no 150 deputātu mandātiem, kas ir par desmit vairāk nekā tuvākajiem konkurentiem - premjera Marka Rutes vadītajiem liberāļiem. Tā vismaz liecina socioloģiskās aptaujas, kas uzrāda arī kādu citu tendenci - kopš oktobra nogales, kad tiesas prāvas gaidās par G. Vildersu aizvien biežāk sāka ziņot mediji, viņa popularitāte ir tikai augusi. Turklāt PVV gadījumā īsti vietā ir nedaudz pārfrāzēts padomju laiku lozungs par Ļeņinu un komunistisko partiju: «Sakām Vilderss, domājam - partija, sakām partija, domājam - Vilderss.» Proti, viņš joprojām ir vienīgais oficiālais šīs partijas biedrs un personīgi izvēlas tos, kuri tiks iekļauti PVV priekšvēlēšanu listē.
Partijas programma ir īsa, kodolīga un, kā allaž mēdz atgādināt G. Vildersa politiskie sāncenši - neizpildāma. AFP atgādina, ka, nonākot premjera amatā, viņš solījis slēgt mošejas un musulmaņu skolas, pasludināt ārpus likuma musulmaņu svētos rakstus jeb Korānu, pievērst lielāku uzmanību Nīderlandes robežu apsargāšanai un būtiski ierobežot imigrāciju, ar likumu nosakot, ka Nīderlande vairs neuzņem ieceļotājus no musulmaņu valstīm. Tāpat G. Vilderss solījis veicināt Nīderlandē jau esošo musulmaņu «labprātīgu repatriāciju», gan neatklājot, kā tas izdarāms.
Ja Eiropas Savienība vērsīsies pret šādu politiku (kā tas notika šī gadsimta sākumā Austrijā, kad par valdošās koalīcijas biedri kļuva Jerga Haidera vadītā Brīvības partija), G. Vildersam ir vienkāršs risinājums - referendums par Nīderlandes izstāšanos no ES.