Topošais ASV prezidents Donalds Tramps turpina veidot savu administrāciju, kurai jāsāk pildīt pienākumus nākamā gada 20. janvārī – dienā, kad D. Tramps oficiāli kļūs par ASV 45. prezidentu.
Vairāki vadoši posteņi administrācijā jau piešķirti cilvēkiem, kurus amerikāņu politologu vairākums uzskata par ļoti labējiem un konservatīviem, taču ir pazīmes, kas liecina, ka D. Tramps mēģina atrast kopēju valodu arī ar viņu kritizējušajiem republikāņiem - piemēram, valsts sekretāra amats varētu tikt piedāvāts Mitam Romnijam.
Pagājušās nedēļas nogalē D. Tramps savā Ņūdžersijas rezidencē Bedministerā tikās ar vairākiem politiķiem, kuri varētu ieņemt augstus amatus viņa administrācijā. Ļoti iespējams, ka svētdienas pievakarē (naktī uz pirmdienu pēc Latvijas laika) jau paziņots par tiem, kuri turpmāk strādās viņa komandā. Piektdien D. Tramps nosauca trīs administrācijas locekļus. Par tieslietu ministru un ģenerālprokuroru tiks iecelts senators Džefs Sešns, kuru īsi pēc savas uzvaras runas D. Tramps kā vienu no pirmajiem aicināja uz skatuves, lai pateiktos par ieguldījumu kampaņā. Reuters norāda, ka Dž. Sešns ir negatīvi noskaņots attiecībā pret nelegālajiem imigrantiem un, visticamāk, būs labs ierocis D. Trampa rokās, lai realizētu jaunā prezidenta solījumus. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad tā sauktais politkorektums vēl nebija kļuvis par modes lietu, Dž. Sešns, kurš pretendēja uz federālā tiesneša amatu, bija spiests atteikties no savām ambīcijām rasistisku izteikumu dēļ.
Par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktoru piekritis kļūt Kanzasas kongresmenis Maiks Pompeo, kurš ne reizi vien apgalvojis, ka ASV ir jāizmanto visi līdzekļi, lai cīnītos pret starptautiskajām teroristu organizācijām, īpaši uzsverot, ka lielākos draudus valstij rada musulmaņu teroristi un tā sauktā Islāma valsts. Līdzīga nostāja ir arī D. Trampa jaunieceltajam padomniekam nacionālās drošības jautājumos - ģenerālleitnantam Maiklam Flinnam. Tieši viņš tiek uzskatīts par to cilvēku, kura dēļ D. Tramps iztēlots par Kremļa draugu. M. Flinns ir viesojies Maskavā, kur ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, viņa izteikumus par to, ka ASV un Krievijai ir jāsadarbojas, lai novērstu islāmistu radikāļu draudus, bieži vien citē Krievijas mediji.
AFP norāda, ka līdz šim D. Trampa izvēle apstiprinājusi bažas, ka viņa jaunā administrācija varētu būt «galēji labēja». Tajā pašā laikā vēl nav paziņots par to, kurš ieņems virkni svarīgu amatu. Viens no nozīmīgākajiem ir valsts sekretāra jeb ārlietu ministra postenis, kuru mediji steidza piešķirt bijušajam Ņujorkas mēram Rudolfo Džuliāni. Taču sestdien viesos pie D. Trampa negaidīti tika uzaicināts viens no republikāņu elites (tā sauktā establišmenta) līderiem Mits Romnijs, un pieņemas spēkā runas, ka tieši viņš varētu kļūt par jauno ASV valsts sekretāru. Kampaņas laikā D. Tramps un M. Romnijs apmainījās ar aizskarošām replikām, taču ir skaidrs, ka pēc ievēlēšanas prezidenta amatā ASV līderim nāksies meklēt kontaktu ar abas Kongresa palātas kontrolējošajiem pieredzējušajiem republikāņu politiķiem, un viceprezidents Maiks Penss ar šo uzdevumu viens pats var arī netikt galā.