Latvijas un Igaunijas nepilsoņi bez vīzas varēs ieceļot Krievijā

Attēlam ir ilustratīva nozīme © SCANPIX

Krievijas Ārlietu ministrija ir sagatavojusi prezidenta dekrētu, kas paredz tiesības valstī bez vīzas ieceļot Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, kas dzimuši pēc 1992.gada 6.februāra, kad pārstāja darboties Padomju Savienības pilsonība, otrdien vēstīja vietne "Pravda.ru".

Dokumentā, kas pieejams Krievijas federālo tiesību aktu projektu portālā, norādīts, ka no Latvijas nepilsoņi Krievijā varēs iebraukt, uzrādot Latvijas izdotu nepilsoņa pasi, bet no Igaunijas - šīs valsts izsniegtu ārvalstnieka pasi.

Dekrēta projekta pavadvēstulē teikts, ka "pašlaik dabiskā ceļā ir izveidojusies atsevišķa nepilsoņu kategorija, kas dzimuši pēc 1992.gada 6.februāra un ir sasnieguši pilngadību, kā arī viņu bērni, kas nevar izmantot bezvīzu režīmu iebraukšanai Krievijā".

Projekta autori norāda, ka tāda mākslīga cilvēku iedalīšana divās daļās "tikai pasliktina viņu jau tā sarežģīto situāciju un palīdz vietējām nacionāli noskaņotām aprindām un vairākiem politiķiem, kas Baltijas valstīs izplata pret Krieviju vērstu noskaņojumu".

Saskaņā ar Krievijas Ārlietu ministrijas datiem, jaunie vīzu režīma atvieglojumi attieksies uz apmēram 6000 nepilsoņiem Latvijā un Igaunijā, kas dzimuši pēc 1992.gada 6.februāra, un viņu bērniem.

Pēc dekrēta stāšanās spēkā bezvīzu režīms ar Krieviju tiks nodrošināts visiem Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem. Projekta pavadvēstulē precizēts, ka "Latvijas un Igaunijas nepilsoņi ir tikai mūsu tautieši un viņu bērni".

Žurnāla "Meždunarodnaja žiznj" apskatnieks Sergejs Fiļatovs norādīja, ka Krievijas Ārlietu ministrijas sagatavotais dokuments varētu liecināt, ka Krievijas valdība vēlas parādīt Igaunijai, Latvijai un Eiropas Savienībai, ka šīs valstis pārkāpj cilvēktiesības, jo tas, ka cilvēki šajās valstīs gadu desmitiem dzīvo bez pilsonības, ir pašas Eiropas Savienības pamatprincipa par vienādām tiesībām visiem iedzīvotājiem pārkāpums.

Jau vēstīts, ka septembrī Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs uzdeva Iekšlietu un Ārlietu ministrijām kopīgi ar citām federālajām iestādēm izskatīt jautājumu par visu Latvijas un Igaunijas nepilsoņu ieceļošanu Krievijā bez vīzas.

Jautājums par Latvijas un Igaunijas nepilsoņu vīzām radies saistībā ar to, ka augusta sākumā Latvijas nepilsonei, kura studē Maskavā, uz Krievijas robežas radušās problēmas pases pārbaudes laikā. Nepilsonei pieprasīta vīza, jo, sākot ar 10.augustu, šķērsot Krievijas robežu bez vīzas drīkst tikai tie nepilsoņi, kuri dzimuši līdz 1992.gada februārim. Latvijas nepilsonei par to draudējis 30 eiro liels naudas sods, taču ar Latvijas vēstniecības palīdzību viņai tika noformēta tranzīta vīza, kas ļāva atgriezties Latvijā.

Medvedevs arī licis Krievijas Ārlietu, Iekšlietu, Tieslietu ministrijām un Federālajam drošības dienestam (FDD) izskatīt iespēju atvieglot Krievijas pilsonības piešķiršanu ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošajiem tautiešiem un to bērniem, īpašu uzmanību pievēršot Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais