Obama Londonā delikāti pret Brexit
Līdz referendumam par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības sastāvā atlikuši mazliet vairāk nekā divi mēneši, un abu nometņu izvērstā kampaņa pašlaik rit pilnā sparā. To nevarēs nesajust arī ASV prezidents Baraks Obama, kura oficiālā vizīte Londonā sāksies šodien. B. Obama nav slēpis, ka vēlētos Lielbritānijas palikšanu ES, tomēr licis saprast, ka neko saviem aizokeāna sabiedrotajiem negrasās uztiept, jo šādā veidā var liet ūdeni uz izstāšanās kampaņas piekritēju dzirnavām.
«Ja viņam kā draugam palūgs paust savu viedokli, viņš to neliegs. Taču prezidents nepārprotami norādīs, ka lēmuma pieņemšana ir tikai un vienīgi britu ziņā, kad viņi 23. jūnijā dosies balsot,» AFP citē
B. Obamas padomnieka ārpolitikas jautājumos Bena Roudsa sacīto. Par to, ka ASV prezidentu lūgs izklāstīt savas domas jautājumā, kas pašlaik Lielbritānijā atrodas absolūtā uzmanības centrā, nekādu šaubu nav. AFP norāda, ka Brexit temats noteikti tiks cilāts piektdien iecerētajā B. Obamas un Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona (starp citu, palikšanas kampaņas vadītāja) kopīgajā preses konferencē, kā arī sestdien, kad ASV prezidentam paredzēta tikšanās ar britu jauniešiem. Ļoti iespējams, ka šī tēma tiks pārrunāta arī Vindzoras pilī rīkotajās svinīgajās pusdienās par godu Lielbritānijas karalienes Elizabetes II 90. dzimšanas dienai, taču par šo sarunu saturu plašāka sabiedrība neko daudz neuzzinās.
Ir skaidrs, ka ASV nekādi lieki satricinājumi Eiropā nav vajadzīgi un amerikāņiem būtu izdevīgāk, lai viss paliktu pa vecam. Oficiāli, protams, tiek saglabātas visas pieklājības normas un uzsvērts, ka starp ASV un Lielbritāniju joprojām valda «īpašas attiecības», taču kuluāru sarunās ASV prezidenta administrācijas pārstāvji un citas augsta ranga amatpersonas īpaši nav kautrējušās kritizēt D. Kamerona lēmumu par referenduma sarīkošanu, uzskatot to par nepārdomātu un pārlieku riskantu pasākumu, kas draud ar neparedzamām sekām. ASV biedē ne tikai nenoteiktība un haoss, kas izceltos pēc britu negatīvā balsojuma (galu galā, nevienam īsti nav skaidrs, kāds ir izstāšanās no ES mehānisms, jo šāda precedenta vienkārši nav bijis), ne tikai Starptautiskā Valūtas fonda prognozētais globālās ekonomikas kritums šādā gadījumā, bet arī tas, ka, Lielbritānijai atstājot ES rindas, Vašingtona zaudēs ļoti būtisku sviru, ar kuras palīdzību varēja ietekmēt ES lēmumus. Jo tādu «īpašo attiecību», kā ar Lielbritāniju, amerikāņiem ar citiem ES smagsvariem nav.
ASV nostāja ir skaidra, taču B. Obamam būs jāpiepūlas, lai to paustu pietiekami delikāti, neizraisot pilnīgi pretēju efektu cerētajam, intervijā Reuters norādījis bijušais ASV sūtnis ES Ričards Morningstārs. «Ja viņš uzstāsies ar pārāk skaļu paziņojumu, būs daudz pārmetumu un apsūdzību no Brexit piekritēju puses, kuri vaicās, kādēļ ASV augstākā amatpersona iejaucas britu debatēs,» viņš norādījis. Patiesībā šie pārmetumi jau ir sākuši birt. Londonas mērs Boriss Džonsons publikācijā The Telegraph B. Obamas vizīti iztēlojis kā bagātā, varenā un visu zinošā aizokeāna tēvoča ierašanos, norādot, ka viņš ieradīsies Londonā, lai pamudinātu britus izdarīt sev neizdevīgu izvēli. B. Džonsons nekautrējoties norādījis uz B. Obamas liekulību, uzsverot, ka tas ir paradoksāli – valsts, kas nepieļauj nekādu savu suverenitātes apdraudējumu, iesaka savai sabiedrotajai labprātīgi deleģēt daļu šīs suverenitātes. Brexit nometnē arī pausta neizpratne par vizītes laiku, jo tas vedinot uz domām, ka ASV prezidenta ierašanās Londonā ar nodomu pieskaņota asajām debatēm par Lielbritānijas nākotni. Turklāt sarunas B. Obamam būs ar aktīvu šīs kampaņas dalībnieku un vienas nometnes līderi – britu premjeru, kas automātiski nevienlīdzīgā situācijā nostāda Brexit atbalstītājus.
Domnīcas Ipsos Public Affairs viceprezidents Kriss Džeksons sarunā ar Reuters atzinis, ka B. Obamu patiešām varot uzskatīt par ES piekritēju kampaņas daļēji slepeno ieroci. Zvērinātus eiroskeptiķus nobalsot par palikšanu ES sastāvā viņš, protams, nepārliecinās, taču Lielbritānijā itin populārais ASV prezidents varot dot jaunu impulsu ES piekritēju kampaņai, motivējot tās potenciālos atbalstītājus. K. Džeksons atsaucas uz socioloģisko aptauju datiem, kas liecina – gados jaunie briti lielākoties ir par palikšanu ES sastāvā, taču daudzi no viņiem joprojām nav cieši apņēmušies 23. jūnijā doties balsot. «Ja Obama palīdzēs aktivizēt šo elektorāta daļu, rezultāts var būt acīmredzams,» uzskata bijusī ASV prezidenta palīdze, bet pašlaik Vācijas Māršala fonda ASV prezidente Kārena Donfrīda. Tajā pašā laikā ASV prezidentam būs ļoti svarīgi nepārspīlēt ar savu atbalstu vienotās Eiropas projektam. Bijušais Salomon Smith Barney vadītājs Dezmonds Lahmans, kurš strādājis arī SVF, intervijā Reuters norāda, ka britiem (un tas attiecas arī uz jauniešiem) parasti ļoti nepatīk, ka ārzemnieki māca, kas viņiem darāms. «Man nav pārliecības, ka Obamas vizīte Londonā un iesaistīšanās debatēs būs konstruktīva,» viņš norādījis.