NATO trešdien paziņojusi, ka atstās atvērtus militāros saziņas kanālus ar Krieviju, lai izvairītos no militāra rakstura pārpratumiem.
28 alianses dalībvalstis ir "piekritušas, ka šobrīd ir nepieciešams turpināt komunikāciju starp NATO un Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai izvairītos no visa veida incidentiem", paziņoja NATO preses pārstāvis.
Viņš piebilda, ka "NATO militārajām komandstruktūrām vajadzētu atstāt atvērtus militārās saziņas kanālus un tos izmantot, lai izvairītos no pārpratumiem, kas saistīti ar militārām darbībām".
Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu un Krimas pussalas aneksiju, NATO apturēja visa veida sadarbību ar Maskavu NATO-Krievijas padomē, kas dibināta 2002.gadā.
Krīzei padziļinoties, NATO ir palielinājusi savu gatavības pakāpi.
Tikmēr Krievija palielinājusi savu militāro aktivitāti, tostarp veicot militāros lidojumus tuvu NATO dalībvalstu gaisa telpām un pārbaudot alianses aizsardzību, kā arī sūtot savus kara kuģus apkārt pasaulei un tādējādi apliecinot savu lielvaras statusu.
Tādas NATO dalībvalstis kā Vācija, kuras ar Krieviju saista ciešas ekonomiskās un politiskās saites, ir īpaši satraukušās, baidoties, ka krīze varētu pārvērsties ilgstošā attiecību iesaldēšanā, kas līdzinātos Aukstajam karam.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers iepriekš norādījis, ka NATO dalībvalstu ārlietu ministri alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu aicinājuši "meklēt veidus, kā atjaunot kontaktus militāro ekspertu līmenī".
"Tas garantētu, ka kritiskos brīžos mums ir vismaz minimāla abpusēja informācijas apmaiņa ar Krieviju," piebilda Šteinmeiers.