Putins pamet G20 samitu vēl pirms tā noslēguma

© Scanpix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins tomēr pametis Brisbenā, Austrālijā, rīkoto G20 samitu, nesagaidījis tā noslēgumu. Atvadu preses konferenci Putins sarīkoja svētdien no rīta, kamēr citi līderi brokastoja, vēsta britu raidorganizācija BBC.

Agresijas dēļ, kuru Krievija izvērsusi Ukrainā, Putins G20 samita gaitā tika pakļaut asai Rietumu līderu kritikai.

Lēmumu pamest samitu pirms noslēguma komunikē publiskošanas Putins skaidroja ar darba grafika lielo noslogotību un nepieciešamību "mazliet pagulēt".

Izsakoties par divpusējām sarunām, kurās Putinam nācās uzklausīt Rietumu līderu nopēlumu par Maskavas politiku Ukrainā, Krievijas prezidents sacīja:

"Sarunas bija ļoti atklātas, saturīgas un, manuprāt, vērtīgas. Man šķiet, mēs spējām ar kolēģiem viens otru labāk saprast, saprast Krievijas motīvus, un viņi man darīja zināmus savus rūpestus. Domāju, tas mums palīdzēs."

"Situācijai kopumā, manā skatījumā, ir labas noregulējuma perspektīvas, lai arī cik tas neliktos dīvaini," norādīja Putins.

Viņš neatklāja, kā tieši viņš saskata noregulējuma iespējas, vien piebilda: "Ļoti jau gribētos, lai mēs kopā, protams, ar mūsu ukraiņu kolēģiem - bez Ukrainas to atrisināt nav iespējams - to izdarītu pēc iespējas ātrāk. Katrā gadījumā Krievija pēc tā tieksies."

Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais