Latvijas medikamenti ārstē abās frontes pusēs

Vienus humānās palīdzības vācējus Latvijā mēģina sašņorēt Drošības policija, otriem ir domstarpības ar politiķiem. Tas tādēļ, ka “palīdzība Ukrainas civiliedzīvotājiem” šobrīd balansē uz ļoti trauslās robežas starp “labo” un “slikto” atbalstīšanu. Sarkanā krusta 150 gadus sludinātais universālais princips, ka jāpalīdz ikvienam, kam sāp, salst vai gribas ēst, šodien daudzus vairs neapmierina – Latvijas palīdzība nedrīkstot nonākt līdz Donbasa krieviem, nemaz nerunājot par ievainotiem vai izsalkušiem “teroristiem”. Tomēr tā jau ir noticis.

Latvijas Sarkanā krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops apstiprina, ka februārī uz Ukrainu nosūtītā medicīnas preču krava ārstēja abās frontes pusēs cietušos, un arī turpmāk Sarkanais krusts negrasās šķirot cilvēkus pēc viņu politiskajiem uzskatiem: “Tad lai paši politiķi nāk un publiski saka – šo mēs glābsim, bet tas lai mirst nost. Mēs tā nedarīsim!” Rīgas dome no šīs iespējas tomēr ir atteikusies, un tagad ar Ukrainas Sarkano krustu tiek saskaņots, kā un kādu palīdzību par atvēlētajiem 110 tūkstošiem eiro būtu vislabāk sniegt. Situāciju sarežģī pašvaldības vēlme sūtīt uz Ukrainu Krievijas aizliegtos Latvijas produktus, kaut arī Ukrainā pārtika ir krietni lētāka, un naudas pārskaitījums varētu ietaupīt transporta un muitošanas tēriņus.

Ar krietni lielāku Latvijas politiķu un varasiestāžu pretestību ir saskārusies līdz šim nepazīstamā organizācija Sabiedriskā Tautas kustība Baltija. Tā vāc ziedojumus – naudu un dažādas mantas, lai nosūtītu to caur Krieviju uz vienu no Doņeckas slimnīcām. Arī šīs organizācijas līderis Staņislavs Bukains sakās nešķirojam palīdzības saņēmējus – esot vienalga, vai tur pabaros un apģērbs ukraini vai krievu. Tomēr ticamāk, ka pēdējo, jo ziedojumu vākšanas vietās tiek izkārts pašpasludināto “tautas republiku” simbols – te atbalsta Novorossiju. Karogs gan esot tikai tā starp citu – garāmgājēju uzmanības pievēršanai, skaidro Bukains. Līdz šim izdevies savākt pusotru autofūri ar dažādām mantām un nepilnus divus tūkstošus eiro.

Aizvakar naudas vākšanu Imantā nācās pārtraukt pat nesākot, jo aktīvistus ar paskaidrojumu sniegšanu nodarbināja Drošības policija. Pagaidām gan viņus nav par ko likt cietumā – ja vien ziedojumu vākšana Donbasa reģiona krieviem netiks atzīta “atbalsta sniegšanu nelikumīgiem bruņotiem kaujinieku grupējumiem, kas militāri vēršas pret Ukrainas teritoriālo integritāti.” Tas gan nebūtu vienkārši izdarāms, jo ļoti daudzi Latvijā dzīvojošie cittautieši atbalsta Krievijas darbības Ukrainā, tātad – saskaņā ar Latvijas oficiālo nostāju – terorismu. Valdības pasūtinātajā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptaujā Piederības sajūta Latvijai atklājās, ka, domājot par Krievijas – Ukrainas konfliktu, Ukrainas pusē nostājas tikai 15% respondentu, 41% atzina, ka simpātijas nav nedz vienā, nedz otrā pusē, bet Krievijai līdzi jūt 36% Latvijas nelatviešu. Turklāt 29% arī apsveic Krievijas parlamenta doto atļauju izmantot militāru spēku Ukrainā.

Neatkarīgā jau vakar rakstīja par kompānijas SKDS veikto pētījumu un paradoksu, ka cilvēkiem, kas sevi uzskata par Latvijas patriotiem var būt ļoti atšķirīgi un varai nepieņemami uzskati. Arī Staņislavs Bukains, taujāts, vai vēlas, lai Latvija tiktu pievienota Krievijai, pat sadusmojas: “Esmu pilsonis. Man ir 26 gadi, es 23 gadus dzīvoju Latvijā. Es, bļāviens, esmu lielāks patriots, nekā lielākā daļa latviešu!” Tomēr viņa patriotisma izpausme šobrīd ir, maigi izsakoties, dīvaina, jo Ukrainas notikumus viņš pin kopā ar Latvijas sabiedriski politiskajām norisēm. Ziedojumu vākšanas pasākumi ar Rīgas domes vēlīgu atļauju saplānoti līdz pat 15. septembrim, un tajos notiek “tautas aptauja, lai visi saprastu, ko vēlas Tauta, kā cilvēki saskata Latvijas attīstību turpmākajos 5 gados, kāds mērķis būtu Latvijas Tautai ut.t.” (šis ir teksts no medijiem izplatītā organizācijas paziņojuma.) Katru dienu uz pārrunām zem Novorossijas karoga ir uzaicināti kādas Latvijas partijas pārstāvji, kuri, protams, neatnāk. Noslēguma pasākums notiks Esplanādē, ja vien Drošības policija vai kāda cita ietekmīga struktūra neatradīs pretlīdzekli tik dīvainam patriotismam.