Amerikas Savienotās Valstis pilnībā atbalsta Igauniju drošības jautājumā, trešdien paziņoja ASV prezidents Baraks Obama, apstiprinot, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks pastiprināta ASV gaisa spēku un izpletņlēcēju vienību klātbūtne.
"Tas nav grozāms, tas nav apšaubāms, tas ir uz mūžīgiem laikiem - Igaunija nekad nebūs viena," viņš uzsvēra kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.
ASV prezidents atgādināja, ka tiek izstrādāti Baltijas valstu reģiona aizsardzības plāni un Vašingtona vēlas dot nepārprotamu signālu Krievijai.
"Mēs runājam arī par jaunu iniciatīvu, kas paredzēs palielināt ASV līdzdalību reģionā," norādīja Obama, piebilzdams, ka Igaunijā varētu tikt izvietota papildu rotējoša gaisa spēku vienība.
Viņš norādīja, ka Emarī gaisa spēku bāze ir ideāla vieta, lai izvietotu to kontingentu, kuru nosūtīs NATO dalībvalstis, lai sagatavotu ātrās reaģēšanas spēkus Baltijas reģiona drošības nostiprināšanai.
Tomēr Baltā nama saimnieks neko neteica par pastāvīgu jaunu NATO militāro bāzu izvietošanu reģionā, par ko pirms vizītes runāja amatpersonas.
Obama minēja Igauniju kā piemēru pašas ieguldījumam kolektīvajā drošībā, kuram vajadzētu sekot arī citām NATO dalībvalstīm.
Igaunija līdz ar ASV ir starp tām četrām alianses dalībvalstīm, kas atbilstoši saistībām aizsardzībai atvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā ziņots, Baltijas valstis, kas NATO pievienojās 2004.gadā, ir satrauktas par Krievijas agresiju Ukrainā. Taču nedz Latvija, nedz Lietuva aizsardzībai neatvēl pietiekamus līdzekļus.
Atbildot uz Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR jautājumu par 1997.gada NATO līgumu ar Krieviju, Ilvess norādīja, ka tā dēvēto Pamatlīgumu Krievija ir pārkāpusi. "Mēs joprojām atbalstām dokumenta garu, taču tā saturs ir dramatiski mainījies," uzsvēra Igaunijas prezidents.
Viņam piebalsoja arī Obama: "Situācija nepārprotami mainījusies, un tas būs diskusiju jautājums Velsā," kur ceturtdien sāksies NATO samits. "Papildus jautājumam par šo konkrēto dokumentu mūsu augstākā prioritāte ir gādāt, lai nebūtu neskaidrību par mūsu saistībām saskaņā ar [Vašingtonas līguma] 5.pantu pret mūsu sabiedrotajiem."
Pievēršoties notikumiem Ukrainā, Obama norādīja, ka risinājums nebūs iespējams tik ilgi, kamēr Krievija turpinās iesūtīt kaimiņvalstī savus karavīrus, kas "izliekas par separātistiem".
"Mēs pastāvīgi esam atbalstījuši [Ukrainas] prezidenta [Petro] Porošenko centienus panākt jēgpilnu uguns pārtraukšanu, kas varētu vest pie konflikta politiska risinājuma," norādīja Baltā nama saimnieks. "Līdz šim tas nav noticis. Vai nu tāpēc, ka Krievija pret to nav izturējusies nopietni, vai arī tāpēc, ka izlikusies, ka tā nekontrolē separātistus."
"Nav iespējams sasniegt reālistisku risinājumu, ja Krievija faktiski apgalvo, ka tā turpinās sūtīt tankus un karavīrus, un ieročus, un padomniekus, kas izliekas par separātistiem, kuri nav radušies uz vietas, un [uzstāj], ka vienīgais iespējamais risinājums ir Ukrainai atteikties no savas teritorijas un suverenitātes," uzsvēra Obama.
ASV prezidents arī uzsvēra, ka sankcijas pret Krieviju ir efektīvas un nepieciešams tās pastiprināt, kamēr Maskava turpinās "pārkāpt starptautisko tiesību pamatprincipus".