Lielbritānijas parlamenta locekļi ceturtdien brīdinājuši, ka NATO nav gatava tikt galā ar draudiem, kas nāk no Krievijas puses, un aicināja organizāciju sagatavoties šādām situācijām.
"Krievijas uzbrukuma risks NATO dalībvalstij, kaut neliels, ir nozīmīgs. Mēs neesam pārliecināti, ka NATO ir gatava šādiem draudiem," norādīja starppartiju Aizsardzības komitejas vadītājs Rorijs Stjuards.
Komitejas ziņojumā NATO aicināta izvietot Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - pastāvīgu karavīru kontingentu un militāro ekipējumu un izveidot reģionā savas bāzes.
Ziņojumā notikumi Ukrainā nodēvēti par modinātāja zvanu, kas atklājis "satraucošus trūkumus NATO sagatavotības stāvoklī".
"Krievijas netradicionāls uzbrukums, izmantojot asimetriskas taktikas (..), kas izstrādātas, lai paslīdētu zem NATO atbildes sliekšņa, būtu sevišķi grūti atsitams," norādīts ziņojumā.
Britu likumdevēji ir pārliecināti, ka šādas taktikas, piemēram, kiberuzbrukumi un neregulārā karaspēka kaujinieki, būtu jāiekļauj NATO līguma piektajā pantā, kas paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm.
Ziņojumā Lielbritānijas valdība aicināta izmantot septembrī Velsā gaidāmo NATO samitu, lai vadītu NATO pārkārtošanu un stimulētu pārmaiņas, kas palīdzētu tikt galā ar Krievijas draudiem.
"NATO alianse nav uzskatījusi Krieviju par ienaidnieku vai potenciālo teritoriālo draudu tās dalībvalstīm 20 gadus. Tagad tā ir spiesta tā darīt," norādīts ziņojumā.
NATO preses pārstāve norādīja, ka ziņojums tiks rūpīgi izskatīts un piebilda, ka organizācija jau ir rīkojusies, lai pastiprinātu aizsardzību, un samitā septembrī tiks apspriests "rīcības plāns".
"NATO jau ir īstenojusi pasākumus, lai pastiprinātu kolektīvo aizsardzību, sevišķi, mūsu Austrumu sabiedrotajiem, nosūtot vairāk lidmašīnu gaisā, vairāk kuģu jūrā un [organizējot] vairāk mācību uz zemes," viņa piebilda.