Spānijas pilsētā Katalonijā aizliedz valkāt parandžas

© Scanpix

Reusas pilsēta Katalonijā piektdien pieņēmusi jaunus pašvaldības noteikumus, ar kuriem sabiedriskās vietās aizliegts valkāt parandžas.

Citās Spānijas pilsētās jau pieņemts aizliegums valkāt parandžas valstij piederošās ēkās, bet Reusa ir pirmā, kur valkāt parandžas aizliegts arī pilsētas ielās.

Parandžu valkāšanas aizliegums pieņemts "drošības" un "līdzāspastāvēšanas apsvērumu dēļ", vēsta laikraksts "El Pais".

Reusas varasiestādes sākotnēji gribēja noteikt sodanaudas sievietēm, kas šim aizliegumam nepakļausies, tomēr vēlāk no šīs ieceres atteicās.

Policijai tagad dotas tiesības pieprasīt parandžu valkātājām personu apliecinošus dokumentus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 1.jūlijā atzina, ka Francijā pieņemtais parandžu aizliegums nepārkāpj cilvēktiesības.

Reusas aizliegums ir pirmais pārbaudījums Spānijas juridiskai sistēmai pēc ECT sprieduma.

Spānijas Augstākā tiesa 2013.gada martā anulēja iepriekšējos Spānijas pilsētu pieņemtos parandžu valkāšanas aizliegumus, norādot, ka pamattiesību regulējums neatrodas vietējo varasiestāžu jurisdikcijā.

Katalonijas valdība solījusi, ka pēc vasaras reģionā ieviesīs parandžu aizliegumu.

ECT 1.jūlijā atzina, ka Francijas aizliegums nēsāt parandžas publiskās vietās nav pretrunā ar musulmaņu sieviešu cilvēktiesībām.

Šī bija trešā reize, kad tiesa atbalstījusi Francijas mēģinājumus ierobežot islāmticīgo galvassegu nēsāšanu.

"Tiesa uzsver, ka izskatāmajā jautājumā kopdzīves likumu ievērošana ir leģitīms mērķis," teikts tiesas izplatītajā paziņojumā.

2010.gadā Francijā pieņemtais likums aizliedz publiskās vietās pilnībā aizsegt seju, tostarp arī musulmaņu tradicionālo sejas plīvuru nēsāšanu. Par šī likuma pārkāpumu draud 150 eiro liela sodanauda.

Francijas varasiestādes norāda, ka likuma mērķis ir valsts sekulārisma tradīciju aizsardzība un sabiedriskās kārtības un drošības garantēšana.

Tomēr tas radījis spriedzi varasiestāžu attiecībās ar lielo musulmaņu kopienu, kuras piederīgo skaits, kā tiek lēsts, sasniedzis jau četrus miljonus.

Politika

Krievijas cietumos joprojām atrodas apmēram 900 cilvēku, kuri gūstā ir jau divarpus gadus, aģentūrai LETA vēsta Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais