Lielbritānija publicē pārbēguša VDK aģenta dokumentus

© F64

Lielbritānija šonedēļ publiskojusi daļu no "Mitrohina arhīva" dokumentiem par Krievijas Valsts drošības komiteju (VDK), kurus Londonai nodeva caur Lielbritānijas vēstniecību Rīgā pārbēgušais aģents Vasilijs Mitrohins un kas atklāja latviešu izcelsmes padomju spiedzes Melitas Norvudas aktivitātes.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) "Mitrohina arhīvu" atzinis par vispilnīgāko izlūkošanas informāciju, kāda jebkad saņemta no kāda avota.

Mitrohins VDK strādāja par arhivāru. Laika posmā no 1972.līdz 1984.gadam viņam tika uzticēta VDK ārējās izlūkošanas arhīva dokumentu sagatavošana pārvešanai uz jauno drošības komitejas ēku Maskavā. Mitrohins ar roku pārrakstīja lielu daļu arhīva dokumentu, kopijas paslēpjot savā vasarnīcā.

1992.gadā Mitrohins ar nakts vilcienu ieradās Rīgā, līdzi ņemot daļu nokopēto dokumentu. Mitrohins vispirms politisko patvērumu mēģinājis iegūt, vēršoties pie ASV vēstniecības Rīgā, taču atraidīts. Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieki tolaik ar lielām grūtībām spējuši tikt galā ar simtiem krievu, kuri mēģināja nokļūt Rietumos, un atbildējuši, ka viņi neesot ieinteresēti.

Pēc tam Mitrohins devās uz Lielbritānijas vēstniecību Rīgā, kur viņam piešķīra politisko patvērumu. Britu ārējās izlūkošanas dienests vēlāk uz Lielbritāniju izveda arī viņa ģimeni un viņa vasarnīcā paslēptos nokopētos VDK dokumentus. Mitrohins mūžībā aizgāja 2004.gadā.

Mitrohins Lielbritānijas izlūkdienestiem nodeva sešus čemodānus ar piezīmēm un nokopētiem arhīvu materiāliem, kuros atklāta VDK spiegošanas darbība pret Rietumiem "aukstā kara" laikā.

Mitrohina nodotie dokumenti Londonai ļāva atklāt "vissvarīgāko padomju spiedzi" - Norvudu ar segvārdu "Hola", kura 40 gadu garumā nodevusi būtisku informāciju Padomju Savienībai.

Melitu Norvudu 1937.gadā savervēja padomju ziņu aģentūras TASS korespondents vārdā Rotšteins.

Norvudas meitas vārds bija Melita Zirnis. Viņas māte bija angliete, bet tēvs bija latvietis Aleksandrs Zirnis, viens no ietekmīgākajiem britu agrīnajiem komunistiem.

Norvudu atklāja Kembridžas zinātnieks Kristofers Endrjū, gatavojot savas grāmatas "Mitrohina arhīvs" publikāciju. Šī grāmata balstās uz bijušā VDK virsnieka Vasilija Mitrohina no PSRS izvestajiem slepenajiem dokumentiem, kuros parādījies arī "Holas" vārds.

Norvuda par spiegošanu saņēmusi ļoti minimālu atalgojumu, jo Padomju Savienībai palīdzējusi ideoloģisku apsvērumu dēļ - viņa visu mūžu bijusi kaismīga komuniste.

Ņemot vērā tolaik 87 gadus vecās dāmas cienījamo vecumu un veselības stāvokli, Lielbritānijas ģenerālprokuratūra 1999.gadā nolēma nesaukt pie atbildības Norvudu, kuru britu prese bija iedēvējusi par "sarkano vecmāmiņu". Norvuda mūžībā aizgāja 2005.gadā.

Pati Norvuda laikrakstam "The Times" paziņoja, ka neko no padarītā nenožēlojot, jo domājusi, ka viņas veikums pasargās darbaļaužu valsti no imperiālistu tīkojumiem. Kopumā Norvuda gan neatbalstot spiegošanu pret savu valsti, taču atzinusi - tādos pašos apstākļos viņa atkal rīkotos tāpat.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais