ASV eksperts: Vardarbība ģimenē vēl joprojām ir ļoti aktuāla problēma

Vardarbība ģimenē vēl joprojām ir ļoti aktuāla problēma ne tikai ASV, bet arī citur pasaulē, pie tam pastāv risks, ka šāda vardarbība sievietēm var būt pat letāla, aģentūrai LETA norādīja bijušais patruļas leitnants, tagadējais Nacionālā apmācību projekta pasniedzējs Skots Dženkinss.

Sieviešu cilvēktiesību programmas vadītāja Šerila Tomasa apstiprināja, ka Latvijas atbildīgās institūcijas ir gatavas jaunajam regulējumam, saskaņā ar kuru policijai tiek dotas plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos. Viņa norādīja, ka Latvijas policisti, tiesneši, kā arī sociālie darbinieki ir ļoti ieinteresēti apgūt citu valstu pieredzi.

"Kad es pirmo reizi ierados Latvijā, te vēl nebija normu, kas regulētu vardarbību ģimenē. Situācija ir ļoti mainījusies, un jaunais regulējums ir ļoti spēcīgs, tāpēc mēs ceram, ka tas būs labs mehānisms, kā policijai un tiesai to izmantot, lai pasargātu upurus," izteicās Tomasa.

Pēc Dženkinsa domām, Latvijā ir liels spiediens uz tiesību sistēmu no sabiedrības, norādot, ka policija pēc šī jaunā regulējuma ir "tikai viens no komponentiem", lai apturētu vardarbību ģimenēs. "Šajā nedēļā mēs ieraudzījām, ka policisti neskatās uz vardarbību tikai kā uz aktu, kas atstāj milzīgu ietekmi uz upuriem un viņu bērniem, bet viņi arī sāk saprast, kā tas, ko viņi dara, atstāj iespaidu uz upuriem un bērniem," pauda Dženkinss.

Šellija Karlsone, kas sniedz palīdzību cietušajiem, uzsvēra, ka, strādājot ar vardarbības upuriem, tika atklāts, ka tā ne tik daudz ir psiholoģiska problēma, bet gan spēka un kontroles problēma pašam varmākam. Tomēr tika konstatēts, ka upurim ir daudz barjeru, kurām jāpārkāpj, lai spētu atteikties no būšanas kopā ar vīrieti, kurš sievieti ir vardarbīgi ietekmējis, savukārt šo barjeru pārkāpšana ir ļoti atkarīga no likuma spēka konkrētā valstī.

"Līdz ar jauno regulējumu sievietēm tiek dota iespēja izvēlēties, vai viņas grib turpināt dzīvot kopā ar varmāku, tāpēc ka viņas vēl joprojām mīl šo vīrieti, jo viņiem ir kopīgi bērni, vai nu sieviete izvēlas turpināt savu dzīvi bez pāridarītāja," norādīja Dženkinss.

Viņš pauda, ka tā vēl joprojām ir ļoti aktuāla problēma ne tikai ASV, bet arī citur pasaulē, pie tam ar risku, ka šāda vardarbība sievietēm ir letāla, norādot, ka pēdējos 25 gados ir strauji samazinājies to sieviešu skaits, kuras ir nomirušas šādas vardarbības dēļ, bet viņas tik un tā iet bojā.

Jautāti, kāda ir labākā prakse attiecībā uz šādu jūtīgu problēmu risināšanu, eksperti izteicās, ka šī lieta ir jāuztver ļoti nopietni, tāpat ir jādara viss, lai varmākas būtu atbildīgi par nodarīto, kā arī ir jāklausās upuros, kas stāsta par vardarbības riskiem ģimenē. "Ir jātic sievietēm, nedrīkst viņas noniecināt, kad viņas stāsta par vardarbību," izteicās Tomasa.

Kā ziņots, 31.martā stājās spēkā regulējums, kurš noteica policijai plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos, nekavējoties pieņemot lēmumu par varmākas nošķiršanu. Grozījumi saistīti ar Saeimā jau iepriekš galīgajā lasījumā pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas nosaka personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesā, mājokli pametot varmākam, nevis viņa upuriem.

Izmaiņas ievieš būtiskus jauninājumus, kas palīdzēs cīņā ar vardarbību ģimenē. Līdz tiesas lēmumam par pagaidu aizsardzību cietušajai vai apdraudētajai personai policija pēc mājsaimniecības izsaukuma varēs pieņemt lēmumu nekavējoties nošķirt varmāku no sava upura. Tāpat policija varēs liegt personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu, iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Likuma grozījumi nosaka - ja policija pieņems lēmumu par varmākas nošķiršanu un aizsargājamā persona vai tās likumiskais pārstāvis vēlēsies, lai tiesa skata jautājumu par pagaidu aizsardzību, policijai būs jānosūta tiesai sava lēmuma noraksts, kā arī cietušās personas rakstveida pieteikums.

Likums "Par policiju" arī papildināts ar pienākumu policijai kontrolēt, kā tiek pildīti tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību personai pret vardarbību.

Līdzīgs regulējums pastāv arī vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs - cietušajām personām ir iespēja vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Līdz šim Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam ir jāvēršas ar iesniegumu policijā, un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam var noteikt kā drošības līdzekli kriminālprocesā. Jāņem vērā, ka cietusī persona savas subjektīvās attieksmes dēļ pret varmāku nereti nevēlas, lai tiktu uzsākts kriminālprocess, vai mēdz atsaukt savu iesniegumu, iepriekš norādījuši grozījumu autori.