Svētdien prezidenta vēlēšanu dienā Ukrainā par kārtību gādās vairāk nekā 55 000 miliču un 20 000 brīvprātīgo.
Iekšlietu ministrijas sabiedriskās kārtības direktors Andrijs Čalijs atzina, ka "Krievijas agresijas draudi un separātistu darbības austrumos" apdraud svētdien paredzētās vēlēšanas.
Doņeckas un Luhanskas separātisti ir draudējuši izjaukt vēlēšanas un vēlas panākt reģionu pievienošanos Krievijai.
Ukrainas parlaments otrdien piekrita nākotnē noorganizēt balsojumu par samiernieciskiem pasākumiem, kas dotu lielākas pilnvaras reģioniem un nodrošinātu, ka tiesības runāt krieviski valsts institūcijās tiek ierakstītas konstitūcijā.
Juridiski nesaistošais memorands noteiktu, ka Kijevai jāatvelk karavīri no valsts austrumiem, ja separātisti noliek ieročus.
Krievija šos pasākumus novērtēja kā daudzsološu, bet novēlotu soli, kas sperts saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vadlīnijām.
Maskava pauda cerību, ka Kijeva neapstāsies pie šī dokumenta.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.