Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā valstī īsteno intelektuālo teroru - šādu pārliecību intervijā portālam "Delfi.lt" izteicis viens no asākajiem Putina kritiķiem, bijušais Krievijas vicepremjers Boriss Ņemcovs.
"Tas nav informācijas karš pret krieviem, tas ir informācijas terors," sacījis opozīcijas politiķis, kas ieradies Viļņā, lai piedalītos Austrumeiropas studiju centra rīkotā intelektuāļu forumā. Pēc viņa teiktā, Putins "izēdis krieviem smadzenes un vietā implantējis melus - par Kosovu, cīņu pret fašistiem, Stepana Banderas sekotājiem un huntu".
Jautāts par iespējamo turpmāko notikumu attīstību Ukrainā, viņš norādījis, ka jāsaprot - Putina mērķis ir varas noturēšana un nauda. "Vai Krimas ieņemšana nostiprinājusi Putina varu? Jā. Viņu atbalsta rekordliels iedzīvotāju skaits, pat 80%. No taktikas viedokļa viņš uzvarējis, bet ir skaidrs, ka stratēģiskā ziņā Putins zaudējis. Cilvēku cerības neattaisnosies - neviens nebrauks uz Krimu atpūsties, cenas celsies un tas nozīmē, ka sankciju dēļ ekonomikas rādītāji pasliktināsies. Putinam ir svarīga taktika. Kad viņš saprata, ka no impēriskās propagandas apreibušie Austrumukrainas iedzīvotāji priecājas par notiekošo, viņš nolēma, ka tam jākļūst par galveno argumentu. Nav šaubu - krievvalodīgo aizstāvēšana ir tikai iegansts. (..) Mērķis ir gluži cits - Putins cenšas nodrošināties ar sabiedrības atbalstu, bet Ukrainu un Rietumus pārvērst par pretiniekiem," spriedis Ņemcovs. "Viņa ideoloģija ir vara un nauda. Viņam pietuvinātās personas ir neparasti ciniskas un amorālas, tām nav citas ideoloģijas, tās sanaidojušas Krieviju ar visiem. To darbība vērsta nevis uz ciešāku attiecību veidošanu, bet naida kurināšanu."
Viņš norādījis, ka turpmākais būs atkarīgs no pašas Ukrainas - ja Putins nejutīs pretestību, ja jaunievēlētais prezidents neveiks ekonomiskās reformas un neizveidos normālu rīcībspējīgu karaspēku un īpašo uzdevumu spēkus, "var pienākt arī Kijevas kārta".
"Kas varētu traucēt Putinam? Rietumus šobrīd moka izkaisītā skleroze - tie nekādi nespēj saliedēties. Ukraiņi nepretojas," izteicies Ņemcovs.
Viņš uzskata, ka situācija varēja attīstīties citādi, ja ukraiņi būtu pretojušies arī Krimā.
"Putins nevēlas tādu karu, kas prasītu upurus, - tas nozīmētu krasu popularitātes kritumu," norādījis pazīstamais opozīcijas politiķis.
Ņemcovs atzinis, ka Ukrainas notikumu sakarā nervoza kļuvusi gan Baltkrievija, gan Baltijas valstis un Kazahstāna, un pieļāvis, ka gadījumā, ja ideja par "krievu pasauli" tiks eskalēta, par nākamo upuri varētu kļūt arī Baltkrievija, un baltkrievi to apzinās.
"Taču vērts paturēt prātā, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir ļoti viltīgs, tādēļ iegulda lielu naudu īpašo uzdevumu spēkos un armijā, un tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā valsts pretosies. Bet tikpat labi zinu arī to, ka šai valstī ne visai adekvāti tiek aptverts, kā to visu likt lietā, turklāt Lukašenko un Putins neieredz viens otru," viņš piebildis.
Politiķis atgādinājis, ka ar savu rīcību Ukrainā Putins pārkāpis gan 1994.gada Budapeštas Memorandu, kurā Krievija apņēmusies par Ukrainas atteikšanos no kodolbruņojuma garantēt šīs valsts teritoriālo nedalāmību, gan 1997.gada līgumu ar Ukrainu, kurā tā uzņemas tādas pašas saistības apmaiņā pret Melnās jūras flotes bāzi Sevastopolē.
"Putins nolēmis izjaukt pasaules kārtību, arī kodoljomā, un tas ir ļoti bīstami," viņš uzsvēris.
Pēc Ņemcova teiktā, Krievija nekaunīgi manipulē ar sabiedrisko domu, velkot paralēles starp Krimas aneksiju un Kosovas situāciju, kas principiāli atšķiras. "Tas ir ciniski un nožēlojami - sanaidot cilvēkus. Putins ir tiešā veidā atbildīgs par naida kurināšanu starp tautām," uzskata bijušais Krievijas vicepremjers.
Runājot par Baltijas valstīm, viņš atgādinājis, ka uz tām attiecas NATO līguma 5.pants, "kas nozīmētu, ka, uzbrūkot Lietuvai, Krievija uzbrūk ASV". "Putins uz Baltijas valstīm raugās kā uz ASV spiegiem un Krievijas ienaidniekiem, (..) tādēļ - nav šaubu - cenšas radīt jums nelielas nepatikšanas, bet to vēl nebūt nevar saukt par agresiju. Agresija nozīmētu karu ar ASV. Krievijas ekonomika ir 13 reizes mazāka nekā Rietumu un ASV ekonomika - Putins nav gatavs šādam karam. Taču viņš visiem iespējamajiem līdzekļiem izdara uz jums spiedienu un demonstrē, ka jūs esot nenozīmīgi un mazvērtīgi," spriedis politiķis.
Vaicāts par savu politisko likteni, Ņemcovs atzinis, ka tagad, kad Krievija no autoritāras valsts kļuvusi par diktatūru, viņš pats no opozīcijas politiķa pārtapis disidentā, kam diktatūras gadījumā nav nekādu izredžu nokļūt pie varas, un "pat vēlēšanu imitācija jau palikusi pagātnē".