ES dalībvalstis vienojas par finansiālo palīdzību Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā [papildināts]

© Vladislavs Proškins/F64

Jau stundu pēc Eiropas Savienības (ES) samita sākuma visu 27 dalībvalstu līderi ceturtdien panākuši vienošanos par ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainai, pavēstījis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

"Mums ir vienošanās," sociālās saziņas vietnē "X" paziņoja Mišels, piebilstot, ka visas 27 dalībvalstis piekritušas atvēlēt Ukrainai papildu palīdzību 50 miljardu eiro apmērā no ES budžeta līdzekļiem.

"Tas nodrošina stabilu, ilgtermiņa un prognozējamu finansējumu Ukrainai," norādījis Mišels.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi novērtēja ES dalībvalstu vienprātīgo lēmumu.

"Ir ļoti svarīgi, ka lēmumu pieņēma visi 27 līderi, kas vēlreiz apliecina spēcīgu ES vienotību," platformā "X" paziņoja Zelenskis.

"Turpmāks ES finansiālais atbalsts Ukrainai stiprinās ilgtermiņa ekonomisko un finansiālo stabilitāti, kas ir ne mazāk svarīgi kā militārā palīdzība un sankciju spiediens uz Krieviju," norādīja prezidents.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sacīja, ka tas ir "vēsturiska mēroga solis". "Tas pierāda, ka jebkādas runas par iespējamo "nogurumu" vai "sarūkošu atbalstu" ir vienkārši nepatiesas," sociālajos tīklos uzsvēra Kuleba.

"Eiropa ir vēlreiz apliecinājusi savu spēku un spēju pieņemt svarīgus lēmumus neatkarīgi no citiem," paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs.

"Tas ir arī skaidrs apliecinājums tam, ka [Krievijas prezidenta Vladimira Putina] cerības pārvarēt Ukrainas un pasaules apņēmību ir veltīgas," viņš piebilda.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns decembrī uzlika veto ES atbalstam Kijivai 50 miljardu eiro apmērā, taču šoreiz īpaši sasauktā ES samitā visām bloka valstīm izdevās panākt vienošanos.

Saskaņā ar vienošanos ES līderi katru gadu rīkos debates par Ukrainai paredzēto līdzekļu izmantošanu. 50 miljardi eiro paredzēti nākamajiem četriem gadiem.

Vienošanās paredz, ka vajadzības gadījumā pēc diviem gadiem Eiropadome aicinās Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumu par finansējuma pārskatīšanu, taču nekāda balsošana šajā jautājumā nav paredzēta.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.