ES iesaldēto Krievijas aktīvu ģenerēto peļņu novirzīs Ukrainas atjaunošanai

© depositphotos.com

Eiropas Savienība (ES) gatavojas izmantot iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu ģenerēto peļņu, lai palīdzētu Ukrainai.

ES, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

ES prezidējošā valsts Beļģija paziņoja, ka 27 ES dalībvalstu pārstāvji pirmdienas vakarā principā vienojušies par priekšlikumu izmantot iesaldēto Krievijas aktīvu ģenerēto peļņu, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu.

Diplomāti atklāja, ka mehānisms, par kuru panākta vienošanās, paredz glabāt aktīvu ģenerēto peļņu atsevišķi un pēc tam pārskaitīt daļu no šīs summas Ukrainai. Aplēsts, ka runa varētu būt par vairākiem miljardiem ASV dolāru gadā.

"Euroclear" nesen paziņoja, ka saistībā ar Krievijai piemērotajām sankcijām pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos iestāde ir nopelnījusi procentos trīs miljardus dolāru.

ES amatpersonas uzsvēra, ka šis projekts sākotnēji attieksies tikai uz iesaldēto aktīvu ģenerēto peļņu, nevis pašiem aktīviem. Iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi pagaidām netiks konfiscēti.

Viens iemesls tam ir bažas par šādas bezprecedenta valsts aktīvu konfiskācijas likumību un Krievijas atbildes pasākumiem.

Maskava ir solījusi atriebties, konfiscējot Krievijā esošos rietumvalstu aktīvus, kuru vērtība tiek lēsta 288 miljardu dolāru apmērā.

Eiropas amatpersonas arī bažījas par aktīvu konfiskācijas iespējamām sekām attiecībā uz eiro valūtu, jo investori varētu atteikties no eiro aktīviem, baidoties, ka arī viņu nauda kādu dienu varētu tikt konfiscēta.

Politika

“Šeit nav runas par to, ka kaut kam kaut ko liegs, jo tie ir Latvijas pilsoņi un viņiem ir Satversmē noteiktās tiesības. Bet runa ir par to, lai viņu EVAK vai citas valsts apdrošināšanu maksā mums, lai mēs pēc tam varam dot rēķinu Francijai, Vācijai, Īrijai vai Zviedrijai,“ tā uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir gatavs nepopulāram lēmumam, proti, pārskatīt visu Latvijas pilsoņu pieejamību veselības aprūpei, ciklā “Nra.lv sarunas” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Svarīgākais