Ar narkotikām ES valstīs vēl lielākas problēmas

EMCDDA uzsver efektīvu riska komunikācijas stratēģiju nepieciešamību, lai patērētājus brīdinātu par kaitējumu veselībai, ko rada jaunas vielas, vielu mijiedarbība un augstas iedarbības produkti.

Analīze aptver plašu nelegālo narkotiku klāstu, sākot ar opioīdiem un stimulantiem un beidzot ar jauniem marihuānas produktiem un disociatīvām narkotikām, piemēram, ketamīnu.

Ar ES agrīnās brīdināšanas sistēmas starpniecību 2022.gadā pirmoreiz ziņots par 41 jaunu narkotiku, un tādējādi EMCDDA uzraudzīto jauno psihoaktīvo vielu kopskaits sasniedzis 930.

Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone norāda, ka ar narkotikām saistīta organizētā noziedzība nopietni apdraud sabiedrību. Viņa esot ļoti nobažījusies, ka mūsdienās Eiropā lietotās vielas var vēl vairāk kaitēt veselībai nekā iepriekš.

Ziņojumā norādīts, ka šobrīd piecas ES dalībvalstis - Čehija, Vācija, Luksemburga, Malta un Nīderlande -, kā arī Šveice ievieš vai plāno ieviest jaunu politiku, lai regulētu marihuānas lietošanu izklaides nolūkos.

Marihuāna joprojām ir visplašāk lietotā nelikumīgā narkotiskā viela Eiropā. Tiek lēsts, ka apmēram 8% jeb 22,6 miljoni Eiropas pieaugušo pilsoņu pēdējā gada laikā ir lietojuši "zālīti".

ES konfiscētā hašiša un marihuānas daudzums - attiecīgi 816 un 256 tonnas - 2021.gadā sasniedza augstāko līmeni desmit gadu laikā, kas ziņojuma autoru ieskatā liecina par šīs narkotikas lielo pieejamību. Aptuveni 97 000 pacientu 2021.gadā Eiropā iesaistījušies kāda veida narkotiku lietotāju ārstēšanā saistībā ar marihuānas lietošanas problēmām.

Jauni marihuānas preparāti radot problēmas sabiedrības veselības jomā. Daži produkti, ko melnajā tirgū pārdod kā dabīgus kaņepju preparātus, var būt viltoti ar spēcīgiem sintētiskiem kanabinoīdiem, radot saindēšanās risku, brīdina ziņojuma autori.

Heksahidrokanabinols (HHC) pērn kļuvis par pirmo daļēji sintētisko kanabinoīdu, par kuru tika ziņots ar agrīnās brīdināšanas sistēmas starpniecību. Tas ticis konstatēts divās trešdaļās dalībvalstu, un dažās ES valstīs to pārdod kā "legālu" alternatīvu marihuānai.

Tajā pašā laikā esot vērojama arī liela kokaīna pieejamība, ko veicina kontrabanda caur Eiropas jūras ostām. Pastāv bažas, ka šāda situācija var veicināt kokaīna lietošanas un ar to saistītās noziedzības pieaugumu, teikts ziņojumā.

ES dalībvalstis 2021.gadā konfiscēja rekordlielu daudzumu kokaīna - 303 tonnas. Gandrīz 75% no kopējā konfiscētā daudzuma veidoja Beļģija (96 tonnas), Nīderlande (72 tonnas) un Spānija (49 tonnas).

Provizoriski dati par 2022.gadu liecina, ka Eiropas otrajā lielākajā jūras ostā Antverpenē konfiscētā kokaīna daudzums ir pieaudzis no 91 tonnas 2021.gadā līdz 110 tonnām pērn.

Kā apgalvots ziņojumā, pierādījumi liecina, ka organizētās noziedzīgās grupas arvien vairāk pievēršas arī mazākām ostām citās ES valstīs, kā arī valstīs, kas robežojas ar ES.

Tāpat arī nelikumīgas kokaīna ražošanas apjoms ES pieaugot, un 2021.gadā tika likvidētas 34 kokaīna laboratorijas, bet 2020.gadā - 23.

Kokaīns ir Eiropā visbiežāk lietotā nelegālā stimulējošā narkotika, ko pēdējā gadā ir lietojuši apmēram 1,3% jeb 3,7 miljoni pieaugušo Eiropas pilsoņu, teikts ziņojumā.

Arī plašāka sintētisko stimulantu daudzveidība nelegālajā tirgū esot augsta. Vēsturiski amfetamīns bijis visbiežāk lietotais sintētiskais stimulants Eiropā. Tomēr ir pazīmes, ka gan metamfetamīns, gan sintētiskie katinoni šobrīd vairāk nekā agrāk veicina ar stimulantiem saistītās vispārējās problēmas Eiropā, brīdina ziņojuma autori.

Turklāt ziņojumā norādīts, ka stimulanti tagad biežāk tiek injicēti, dažkārt kombinācijā ar heroīnu vai citiem opioīdiem.

Dažviet par populārāku izklaides narkotiku esot kļuvis ketamīns, ko medicīnā lieto kā anestēzijas un pretsāpju līdzekli.

Arī slāpekļa oksīda jeb tā sauktās smieklu gāzes pieaugošā lietošana izklaides nolūkos dažās Eiropas daļās ziņojuma autoriem rada bažas par veselības apdraudējumiem.

Ziņojumā ir aplūkota arī augošā interese par psihodēlisko zāļu terapeitisko potenciālu. Lai gan pastāv daudzsološi pētījumi par šo vielu potenciālu dažādu garīgās veselības traucējumu ārstēšanā, ziņojumā uzsvērts neregulētu programmu īstenošanas risks.

Joprojām Eiropā visbiežāk lietotais nelegālais opioīds ir heroīns, bet dažās jomās pieaug arī bažas par sintētisko opioīdu lietošanu. Daudzi sintētiskie opioīdi ir ļoti iedarbīgi un rada saindēšanās un nāves risku, teikts ziņojumā. Tūkstošiem devu saražošanai esot nepieciešams tikai neliels daudzums, tāpēc tā esot potenciāli ienesīgāka viela organizētās noziedzības grupām.

Eiropas narkotiku tirgū turpina parādīties jauni nekontrolēti sintētiskie opioīdi, un kopš 2009.gada kopumā ir identificēti 74 šādi preparāti, teikts ziņojumā.

Salīdzinājumā ar Ziemeļameriku jaunajiem sintētiskajiem opioīdiem, piemēram, fentanila derivātiem un nitazēniem, pašlaik ir salīdzinoši maza nozīme Eiropas narkotiku tirgū, lai gan dažās valstīs tie ir būtiska problēma, atzīst ziņojuma autori.

Jauni sintētiskie opioīdi esot saistīti ar pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu Baltijas valstīs. Igaunijā ir konstatēti jauni sintētiskie opioīdi maisījumos, kas satur benzodiazepīnu un dzīvnieku sedatīvo līdzekli ksilazīnu. Šīs kombinācijas, kas attiecīgi ir zināmas kā "benzo-dope" un "tranq-dope", ir saistītas ar pārdozēšanas nāves gadījumiem Ziemeļamerikā.

Ziņojumā atzīts, ka heroīna pieejamība pašlaik joprojām ir šķietami augsta. ES dalībvalstīs konfiscētā heroīna daudzums 2021.gadā

vairāk nekā divkāršojās, sasniedzot 9,5 tonnas, bet Turcijā tika konfiscēts rekordliels daudzums - 22,2 tonnas.

Gandrīz viss Eiropā patērētais heroīns nāk no Afganistānas, kur talibi 2022.gada aprīlī paziņoja par opija magoņu audzēšanas aizliegumu. Lai gan vēl ir pāragri spriest par aizlieguma ietekmi Eiropas heroīna tirgū, pastāv bažas, ka šīs narkotikas pieejamības trūkums varētu būt saistīts ar sintētisko opioīdu piedāvājuma un pieprasījuma pieaugumu, teikts ziņojumā.