Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas paredzētas nākamajā gadā, notiks no 6. līdz 9.jūnijam, liecina pašreizējās Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Zviedrijas ES lietu ministres Jesikas Rosvallas vēstule EP prezidentei Robertai Metsolai.
12.maijā Rosvallas nosūtītā vēstule, kas nonākusi tīmekļa izdevuma "Euractiv" rīcībā, ir atbilde uz Metsolas ierosinājumu EP vēlēšanas rīkot no 23. līdz 26.maijam.
ES prezidējošās valsts ministres vēstulē paskaidrots, ka, ņemot vērā dalībvalstu nespēju vienoties par konkrētu vēlēšanu laiku, tām pēc noklusējuma jānotiek jūnija sākumā, ka to nosaka pašreiz spēkā esošā EP vēlēšanu kārtība.
Šos vēlēšanu datumus iespējams mainīt tikai ar visu dalībvalstu vienbalsīgu piekrišanu.
"Neviens no alternatīvajiem datumiem neguva nepieciešamo atbalstu, tādēļ tiks piemēroti ES Vēlēšanu tiesību aktā noteiktie datumi," Rosvalla raksta Metsolai.
Vēlēšanu norise jūnija sākumā nozīmē, ka, piemēram, jaunievēlētajiem deputātiem būs mazāk laika sagatavoties darbam Briselē, izveidot vairākumu un vienoties par Eiropas Komisijas sastāvu.
2019.gada vēlēšanās ap 60% no 705 EP deputātiem bija jaunievēlēti. Tiek prognozēts, ka arī nākamgad vairāk nekā puse deputātu tiks ievēlēti EP pirmo reizi.
ES Vēlēšanu tiesību akts ir spēkā kopš 1976.gada, kad tika veidoti nosacījumi pirmajām tiešajām EP vēlēšanām, kas notika 1979.gadā. Tas saglabājies nemainīgs, lai gan ES kopš tā laika ir krietni paplašinājusies.
