Eiropas Prasmju gadā ir jārada piedāvājums apgūt darba tirgū nepieciešamās prasmes, tomēr būtiska ir cilvēku motivācija un ieinteresētība piedalīties, aģentūrai LETA Eiropas Prasmju gada Latvijā atklāšanas dienā sacīja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās.
Viņa pozitīvi vērtē Eiropas Savienības (ES) lēmumu šogad pievērst uzmanību prasmēm, jo visās nozarēs no darbiniekiem tiek gaidītas tādas iemaņas, kā būt komunikabliem, drosmīgiem, spēt pieņemt lēmumus. Aktualitāti pamato arī Eiropas Komisijas sniegtā informācija par to, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas uzņēmumu ES ziņo par grūtībām atrast darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm.
Nozīmīga ir arī digitālā pratība, jo digitālais aspekts ienāk visās profesijās. Par piemēru Traidās min lauksaimniecību un smago tehniku, kas daudziem jauniešu vecākiem vēl joprojām saistās ar dubļainiem traktoriem, lai arī traktori ir kļuvuši digitalizēti.
Viņas ieskatā, šāds ES lēmums valdībām liks rast esošajos līdzekļos papildu finanšu līdzekļus gan jauniešu, gan pieaugušo izglītības atbalstīšanai, pat ja ir jau izvirzītas citas prioritātes. Traidās norāda, ka Latvijā jautājums par prasmju attīstību dienaskārtībā ir pēdējos piecus, sešus gadus. Liels atbalsts ir bijis arī ES struktūrfondu finansējums.
Traidās atklāja, ka šobrīd tiek strādāts pie jauna koncepta - individuālu mācību kontu izveides, kur katram Latvijas iedzīvotājam būs noteikta naudas summa tālākai savas izglītības pilnveidei. Koncepts reālas aprises gūs šī gada nogalē, kad šādu iespēju varēs izmantot 3500 cilvēki. Paredzēts, ka vienam cilvēkam individuālajā mācību kontā būs pieejami 2000 eiro. Šo summu persona pati vai darba devējs varēs papildināt pēc saviem ieskatiem.
