Britu finanšu eksperts: Atšķirības ES sankciju regulējumā rada to apiešanas izdevību

Sankciju efektivitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs standartiem ir jābūt vienlīdz augstiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

Viņš atzīmēja, lai sankcijas būtu efektīvas, standartiem visās 27 valstīs ir jābūt vienlīdz augstiem, bet šobrīd tas tā nebūt nav, jo dažādās valstīs ir dažādi likumi, atšķirīga politiskā griba, kā arī atšķirīgas saites ar Krievijas ekonomiku.

"Katrai valstij, kuru esam apmeklējuši, ir savs, citādāks sankciju īstenošanas plāns. Tas ir tiešām traki. Mans padoms ES būtu šāds - lūk, šeit jums ir Latvija, kas, šķiet, ir sapratusi, kā īstenot dzīvē efektīvu modeli, tātad no Latvijas piemēra ir jāmācās gan Portugālei, gan Kiprai, gan Austrijai," teica eksperts.

Kītings arī norādīja, ka atšķirības sankciju regulējumā rada to apiešanas izdevības. "Piemēram, ja pastāv iespēja, ka transakcija varētu tikt akceptēta Lietuvā, kaut nauda paredzēta Latvijai, tad tā tiek sūtīta caur Lietuvu, jo Latvija to pieņems kā pārskaitījumu no Lietuvas. Ja Latvija izvērtētu ceļu, pa kādu šī nauda ir sasniegusi ES, vai tā uzreiz tiktu ieskaitīta Latvijā, tad varbūt Latvija to nepieļautu, jo tās standarti ir augstāki nekā Lietuvā," viņš skaidroja

Tāpat Kītings uzsvēra, ka var viegli redzēt ar Krieviju saistītas finanšu plūsmas cauri ES valstīm, kurās standarti ir zemāki.

Britu eksperts pastāstīja, ka arī viņam ir krievu draugi no finansistu aprindām, kuri ir pārcēlušies no Londonas uz Kipru. "Tieši tāpēc mums ir vajadzīgi vienoti standarti. Tas nekādā ziņā nav normāli, ka kāds, izjūtot spiedienu, "pārceļas" uz citu vietu ES, piemēram, Kipru. Tas ir galīgi nepareizi, jo Kiprai būtu jāievēro tie paši augstie standarti kā Latvijai," uzsvēra Kītings un piebilda, ka vājās vietas eksistē visapkārt ES.

"Ja es būtu jaunā ES starptautiskā sūtņa sankciju īstenošanas lietās Deivida O’Salivana vietā, šīs būtu pirmās valstis, kuras es apmeklētu, lai saprastu, kādi izaicinājumi ir to priekšā un kāpēc tām ir sankciju apiešanas "caurumu" reputācija, un kādā veidā šo reputāciju varētu uzlabot," sacīja britu finanšu eksperts.

Savukārt ES sankciju sūtnim Kītings ieteiktu "mācīties no tā, kā strādā latvieši", un mudināt valstis, kurām ir sarežģījumi ar sankciju procesu, mācīties no Latvijas pieredzes.

Eksperts norādīja, ka ES sankciju sūtnis patlaban tikai sāk darbu un viņam darbu būtu jāsāk ar valstu apbraukāšanu un to motivēšanu uzlabot efektivitāti, izmantojot veiksmīgāko valstu pieredzi. "Es noteikti sapārotu ne tik veiksmīgās valstīs ar tādām, kuras iespējams ņemt par piemēru," piebilda Kītings.

Eksperts kā labu piemēru minēja veiksmīgo praksi naudas atmazgāšanas apkarošanā, piemēram, Finanšu darījumu darba grupas (FATF) izpildījumā. FATF īsti nav nekāda starptautiska mandāta, taču tā ir spējusi pacelt cīņas pret naudas atmazgāšanu standartus visā pasaulē.

"Pieņemu, ka ES būtu uz šo modeli jāskatās arī sankciju procesu sakarā. Ņemam un izvērtējam Eiropas valstis. Valstis ir jāizvērtē un tad, ja tās nedara to, kas būtu jādara, ir jābūt gan sekām, gan arī palīdzībai pacelt šo valstu standartus," uzsvēra eksperts.

Viņš arī atzīmēja, ka patlaban tiek veidota ES Naudas atmazgāšanas apkarošanas iestāde (AMLA), bet pastāv viedoklis, ka ir jārīkojas tāpat arī attiecībā uz sankcijām un jāveido līdzīga iestāde, kas strādātu ar sankciju efektivitātes jautājumu visas ES mērogā. "Tas būtu svarīgi tāpēc, ka patlaban nav nekādas harmonizācijas starp likumdošanu un reakciju uz to dažādās ES valstīs. Ja mums būtu šāda sankciju monitoringa iespēja, sankciju īstenošanai, visdrīzāk, būtu jābūt efektīvākai un atšķirībām valstu starpā mazākām," teica Kītings.

Domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors arī pauda uzskatu, ka šādas iestādes darbs spētu celt sankciju efektivitāti, jo uzraudzības iestāžu izdarītais spiediens uz nozares uzņēmumiem dažās valstīs ir jaudīgāks nekā citās. "Protams, tieši tās valstis, kurās šīs lietas ir tādas kā relaksētākas, rada ievainojamību visā sistēmā. Ja pieņemam, ka šādas jaunās iestādes būtu stingras, tad tas paceltu standartus visā ES," norādīja Kītings.