Eiropas Savienībā (ES) pieteikumu skaits par patvēruma piešķiršanu pērn pēc Covid-19 ceļošanas ierobežojumu atcelšanas pieaudzis par 50%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2016.gada migrācijas krīzes.
ES 27 dalībvalstīs, Norvēģijā un Šveicē 2022.gadā iesniegts gandrīz miljons pieteikumu par patvēruma piešķiršanu, liecina ES Patvēruma aģentūras (EUAA) provizoriskie dati.
Visvairāk lūgumu saņemts no Sīrijas un Afganistānas pilsoņiem. Iesniegumu skaits no šo valstu pilsoņiem sastāda ceturto daļu visu iesniegumu.
Nākamās lielākās grupas ir migranti no Turcijas, Venecuēlas, Kolumbijas, Pakistānas, Bangladešas un Gruzijas.
Patvērumam pieteikušies arī 16 920 Krievijas pilsoņi, veidojot 16.lielāko patvēruma lūdzēju grupu.
Aiz viņiem seko migranti no Ēģiptes, Kongo Demokrātiskās Republikas, Irānas, Albānijas, Peru un Eritrejas.
Ukraiņi, kas bēg no Krievijas agresijas, pamatā netiek iekļauti patvēruma datos, jo uz viņiem attiecas atsevišķs ES pagaidu aizsardzības režīms, kas tika ieviests 2022.gada martā un kas automātiski nodrošina aizsardzību pēc reģistrācijas.
Četri miljoni ukraiņu saņēmuši aizsardzības statusu un tikai 2% pieteikušies patvērumam, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Vairāk nekā 28 000 ukraiņu 2022.gadā ES pieteikušies patvērumam, un tas ir lielākais jebkad gada laikā reģistrētais skaits.
Kopumā 2022.gadā saņemti 966 000 pieteikumu par patvēruma piešķiršanu.
Salīdzinot, 2016.gadā tie bija 1 251 815 pieteikumi.
