Ijabs: Ieroču trūkums saistībā ar karu Ukrainā izgaismojis vājās vietas Eiropas aizsardzībā

© f64.lv, Rūta Kalmuka

Eiropas valstīm ir jāveic kopīgi iepirkumi aizsardzības jomā, lai varētu lētāk un ātrāk iegādāties bruņojumu saviem aizsardzības spēkiem un Ukrainas atbalstam, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (LA).

Eiropas Komisijas nesen ierosināja piešķirt 500 miljonus eiro kopīgu aizsardzības iepirkumu veicināšanai. Šis jaunais instruments motivēs valstu valdības sadarboties, iegādājoties Eiropas Savienībā (ES) ražotus ieročus, vērtē Ijabs, kurš ir atbildīgais ziņotājs Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus komitejā par Eiropas Aizsardzības rūpniecības stiprināšanas likumprojektu.

Ijabs uzskata, ka lēmums par ES budžeta līdzekļiem veikt kopīgus aizsardzības iepirkumus ir būtisks, lai arī to apjoms vēl ir salīdzinoši neliels. Deputāts uzsver, ka šajos iepirkumos ir jādod iespējas arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri veido Latvijas aizsardzības rūpniecības pamatu.

Pēc Ijaba vārdiem, pašreizējais munīcijas un ieroču trūkums sakarā ar karu Ukrainā ir izgaismojis vājās vietas Eiropas aizsardzībā, tāpēc Eiropas valdības ir apņēmušās palielināt izdevumus un papildināt ieroču un munīcijas krājumus, kurus ievērojami samazina piegādes Ukrainai. Tikmēr daži Eiropas uzņēmumi bažījoties, ka liela daļa naudas tiks novirzīta ASV ražotajai tehnikai vai noguls tikai lielo aizsardzības rūpniecības kompāniju kontos.

"Šobrīd ukraiņi katru dienu iztērē vairāk munīcijas nekā Eiropa saražo nedēļā. Bet uzvaru pār Krieviju izšķirs militārās rūpniecības jaudas. Kopīgi iepirkumi aizsardzības jomā ir svarīgi, jo ļauj valstīm apvienot savus resursus un iepirkt ieročus un munīciju kopā, ietaupot izmaksas. Tas ļaus efektīvāk un lietderīgāk kopīgi izmantot resursus un sekmēs modernāku tehnoloģiju izstrādi un labāku sadarbspēju," paudis politiķis.

Ijaba skatījumā, viens no galvenajiem veidiem, kā risināt ieroču deficītu Eiropā Krievijas agresijas kontekstā, ir palielināt ES aizsardzības budžetu, finansēt kopīgus aizsardzības iepirkumus. ES ir jāturpina sniegt militāru palīdzību Ukrainai arī tieši, lai arī daudzi Rietumeiropā joprojām atturas sūtīt Ukrainai visjaudīgākos ieročus, jo baidās par tiešu konfliktu ar Krieviju un nekontrolējamu konflikta eskalāciju.

Eiropas aizsardzības rūpniecības nostiprināšanas centieni saskaras ar ES dalībvalstu stratēģisko redzējumu atšķirībām, vēlmi aizsargāt atsevišķu valstu ražotājus. Tomēr kopumā valstis ir ieinteresētas izveidot spēcīgāku Eiropas aizsardzības rūpniecību, samazināt sadrumstalotību, izveidot efektīvāku iepirkuma procesus aizsardzības jomā, uzsver Eiropas Parlamenta deputāts.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais