Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2022.gadā pirmo reizi saražoja vairāk elektroenerģijas no vēja un saules, nekā no dabasgāzes, secinājusi domnīca "Ember".
Pērn no saules un vēja saražotā elektroenerģija sastādīja 22% no visas ES saražotās elektroenerģijas. Gāze veidoja 20%, bet ogles - 16%, secinājusi "Ember".
"Eiropa ir izbēgusi no ļaunākā enerģētikas krīzē," norādījis "Ember" pārstāvis.
Pieaugums no vēja un saules saražotajā elektroenerģijā palīdzēja kompensēt samazinājumu elektroenerģijā, kas saražota, izmantojot hidroenerģiju un kodolenerģiju, kas joprojām ir vadošie elektroenerģijas avoti ES, dodot 32% no kopējās elektroenerģijas.
Lai gan daudzas ES valstis pielika pūles, lai kompensētu Krievijas enerģijas importa iztrūkumu, elektroenerģijas ražošana no oglēm palielinājās mazāk nekā gaidīts, secinājusi "Ember".
Tomēr ogļu izmantošanas pieaugums par 7% gada griezumā izraisīja pieaugumu par 3,9% siltumnīcefekta gāzu emisijā ES enerģētikas nozarē.
Vislielākā elektroenerģijas ražotāja, izmantojot saules un vēja enerģiju, ES 2022.gadā bija Vācija, kurai sekoja Spānija.
"Ember" prognozē, ka ES valstis šogad atkal sāks vairāk ražot elektroenerģiju, izmantojot hidroenerģiju un un kodolenerģiju, un ka gāzes un ogļu izmantošana samazināsies, jo ES turpinās paplašināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.
Enerģētikas krīze ir paātrinājusi Eiropas pāreju uz tīru, elektrificētu ekonomiku, un tas būs pilnībā redzams 2023.gadā, norādījis "Ember" pārstāvis.
