Eiropas Savienības (ES) ministri ceturtdien apsprieduši nelegālās imigrācijas ierobežošanas veidus, tai skaitā tādas pretrunīgi vērtētas idejas kā žogu celtniecība un patvēruma centru veidošana ārpus Eiropas.
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex" šomēnes ziņoja, ka pērn ES reģistrēti apmēram 330 000 mēģinājumu nelegāli šķērsot bloka robežu, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 64% vairāk un ir augstākais līmenis kopš 2016.gada. 45% mēģinājumu nelegāli šķērsot ES robežu reģistrēti Rietumbalkānos.
ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone norādīja, ka ES piedzīvo ievērojamu nelegālo imigrantu pieplūdumu un deportē salīdzinoši maz migrantu, kuriem nav tiesību palikt ES, Viņa piebilda, ka šajā jomā iespējams liels progress.
Dānija, Nīderlande, Latvija un vēl citas valstis aicināja izdarīt lielāku spiedienu, tai skaitā caur vīzu režīmiem un palīdzību, pret aptuveni 20 valstīm, kas ES skatījumā nesadarbojas jautājumā par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.
Tikai aptuveni piektā daļa migrantu, kam nav tiesību palikt ES, tiek nosūtīti atpakaļ. Šķērslis šajā procesā ir arī nepietiekamie resursi un saskaņošana ES pusē.
9. un 10 februārī plānota ES līderu tikšanās, kurā, domājams, arī tiks runāts par migrantu deportēšanu.
Tomēr imigrācija ES vienmēr bijis delikāts jautājums, un dalībvalstīm ir atšķirīgi viedokļi, kā to risināt un kā sadalīt slogu, ko rada imigranti.
Pēc imigrācijas krīzes kulminācijas 2015.gadā ES pastiprināja kontroli uz ārējām robežām un padarīja stingrākus likumus, kas regulē patvēruma piešķiršanu. Pandēmijas laikā nelegālā imigrācija saruka, bet šogad tā atkal ievērojami pieaugusi.
Dānija ved sarunas ar Ruandu par patvēruma meklētāju izvietošanu un viņu dokumentu izskatīšanu Austrumāfrikā, bet citas valstis aicinājušas ES finansēt žoga celtniecību uz Bulgārijas robežas ar Turciju. Abas idejas līdz šim tikušas uzskatītas par nepieņemamām.
"ES dalībvalstis turpina maksimāli apgrūtināt piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai," uzskata nevalstiskā organizācija Dānijas Bēgļu padome, savā kārtējā ziņojumā norādot, ka uz ES ārējām robežām migranti regulāri tiek atspiesti atpakaļ, tādējādi pārkāpjot viņu tiesības pieprasīt patvērumu.
Kamēr ES valstis protestē pret nelegālo imigrāciju, Vācija vienlaikus cenšas atvērt savu darba tirgu tik ļoti nepieciešamajiem viesstrādniekiem no valstīm, kas neietilpst ES.
Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere paziņojusi, ka Berlīne vēlas noslēgt migrācijas līgumus ar valstīm, īpaši Ziemeļāfrikā, kas pavērtu migrantiem legālu ceļu uz Vāciju, bet ietvertu arī iespēju nosūtīt migrantus atpakaļ.
