Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri ceturtdien lems, vai iekļaut Šengenas brīvās pārvietošanās zonā Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju.
Vislielākās izredzes pievienoties Šengenas zonai ir Horvātijai.
Eiropas Komisija (EK) ir atzinusi šīs valstis par gatavām pievienoties brīvās pārvietošanās zonai, kurā ietilpst 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Tomēr ne visas ES dalībvalstis atbalsta šo soli.
Austrijas iekšlietu ministrs Gerhars Karners paziņoja, ka valsts izmantos savas veto tiesības, lai nepieļautu Rumānijas un Bulgārijas iekļaušanu Šengenas brīvās pārvietošanās zonā.
Tikmēr Austrijas kanclers Karls Nēhammers otrdien paziņoja, ka valdība ir gatava atbalstīt Horvātijas pievienošanos, bet balsos pret Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Šengenas zonā. Austrija bažījas, ka šo divu valstu pievienošanās brīvās pārvietošanās zonai saasinās nelegālās migrācijas problēmas.
Nīderlandes parlaments oktobrī pieņēma rezolūciju, norādot, ka nepieciešams dziļāk izanalizēt likuma varas ievērošanu, korupcijas un organizētās noziedzības izplatību Bulgārijā un Rumānijā.
Rumānija un Bulgārija jau 2011.gadā pabeidza novērtēšanas procesu, lai pievienotos Šengenas zonai, taču tas joprojām nav noticis. Arī Horvātija, kas iestājās ES 2013.gadā, ir izpildījusi visus kritērijus, lai pievienotos Šengenas zonai.
Šengenas zonas paplašināšanai nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts.
