Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien brīdinājusi, ka enerģētikas krīze var kļūt vēl lielāka.
"Tā kā Krievija jau ir pilnībā vai daļēji atslēgusi gāzes piegādes 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, mums visiem ir jāsagatavojas sliktākai situācijai," intervijā Spānijas laikrakstam "El Mundo" sacīja Leiena.
Krievija nesen apturēja gāzes piegādes vairākām ES valstīm, tai skaitā Polijai, Bulgārijai un sestdien arī Latvijai.
Krievijas prezidents 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.
Krievija pieprasījusi ārvalstu partneriem maksāt par gāzes piegādēm rubļos, šādi Rietumu sankciju apstākļos cenšoties stimulēt savu nacionālu valūtu.
Krievija samazinājusi gāzes piegādes arī Vācijai, aizbildinoties ar tehniskiem iemesliem un gāzesvada apkopi. Vācijas amatpersonas uzskata, ka tas darīts politisku iemeslu dēļ.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mazināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas pārtraukšanas ietekmi.
"Tikai vienas nedēļas laikā ES ir piekritusi pieņemt izšķirošu un bezprecedenta soli, lai cīnītos pret [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina draudiem pilnībā pārtraukt gāzes piegādi," laikrakstam "El Mundo" norādīja Leiena.
