Eiropas Savienībai vajadzētu stimulēt bēgļu atgriešanos Ukrainā, norāda eksperti

Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu piešķirt finansiālu palīdzību ne tikai, lai palīdzētu ukraiņu bēgļiem ES dalībvalstīs, bet arī, lai stimulētu viņu atgriešanos dzimtenē.

Šāds ieteikums pausts Ukrainas prezidenta padomnieka ekonomiskajos jautājumos Oleha Ustenko un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesora, bijušā Starptautiskā valūtas fonda (SVF) galvenā ekonomista Saimona Džonsona kopīgā rakstā ASV laikrakstā "Los Angeles Times".

Ustenko un Džonsons atgādināja, ka kopš kara sākuma no Ukrainas ir izbraukuši vairāk nekā 6,5 miljoni cilvēku, kurus uzņēmušas galvenokārt kaimiņvalstis. Daļa no viņiem var strādāt attālināti, bet pārējie ir spiesti paļauties uz valsts palīdzību, tāpēc Eiropas Savienībā uz vienu bēgli tiek iztērēti apmēram 10 tūkstoši eiro gadā no budžeta līdzekļiem.

"Kopumā, ņemot vērā esošo situāciju, ir iespējams, ka Ukrainas ekonomika šogad saruks par vismaz 40% salīdzinājumā ar 2021.gadu un, kamēr bēgļi neatgriezīsies mājās, būs grūti panākt stabilu [ekonomikas] atjaunošanos," atzīmēja raksta autori.

Lai gan Ukrainā jau atgriežas apmēram 30 tūkstoši bēgļu dienā, valdībai ir grūti atbalstīt viņu darba algas, jo pastāv budžeta deficīts 5 miljardu ASV dolāru apjomā, paskaidroja autori.

"Tāpēc būtu taisnīgi daļu no ES finansiālās palīdzības bēgļiem padarīt pieejamu viņiem pēc atgriešanās Ukrainā," rakstīja Ustenko un Džonsons.

Viņi uzskata, ka to var izdarīt trīs veidos. Pirmkārt, ļaut bēgļiem saņemt ES naudu Ukrainā uz ierobežotu laika posmu, piemēram, sešiem mēnešiem. Otrkārt, piešķirt papildu resursus Ukrainas valdībai, lai pieņemtu cilvēkus darbā valsts atjaunošanai.

Raksta autori atzīmēja, ka tas var palīdzēt bēgļiem atgriezties mājās, tomēr process var būt lēns. Tāpēc vienkāršāk būtu izmantot trešo variantu, kad ES piešķirtu Ukrainas valdībai līdzekļus bāzes ienākumu pagaidu programmai visiem ukraiņiem, kas atgriezušies mājās.

Ja puse no vairāk nekā 6 miljoniem ukraiņu bēgļu atgrieztos mājās, ES valstu valdības varētu būtiski samazināt izdevumus viņu uzturēšanai, uzskata Ustenko un Džonsons.

"Mēs nezinām, cik ilgi turpināsies šis karš. Krievijas iebrukuma nodarītie postījumi vēl arvien ir milzīgi. Galu galā, Ukraina - valsts ar apmēram 40 miljoniem iedzīvotāju - pieprasīs starptautisku palīdzību un atbalstu atjaunošanai. Šim procesam jāsākas tagad," rezumēja raksta autori.

Saskaņā ar ES robežsardzes aģentūras "Frontex" datiem kopš kara sākuma ES ir ieradušies 5,3 miljoni Ukrainas pilsoņu.