Ārkārtas Eiropadomē ES līderi spriedīs par esošo humāno situāciju Ukrainā

© AFP/Scanpix/Leta

Ārkārtas Eiropadomē, kas notiks šodien un rīt, 31.maijā, Beļģijas galvaspilsētā Briselē, valstu un valdību vadītāji pārrunās aktualitātes, kas skar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tostarp spriedīs par esošo humāno situāciju šajā valstī, informē Ārlietu ministrija (ĀM).

Gaidāms, ka ES līderi pārrunās arī aizsardzības jautājumus. 18.maijā tika publicēta EK analīze "Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība", kas būs Eiropadomes diskusijas fokusā.

Analīzē galvenā uzmanība pievērsta kopīgiem militārā aprīkojuma iepirkumiem, stratēģiskai aizsardzības plānošanai, lai noteiktu skaidrākas prioritātes, un atbalstam Eiropas rūpnieciskajai bāzei, tostarp Eiropas aizsardzības izpētes un izstrādes, kā arī Eiropas Aizsardzības fonda stiprināšanai.

Ārkārtas Eiropadomē ES līderi diskutēs par enerģētiku. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, EK šī gada 8.martā nāca klajā ar orientējošu plānu, kā Eiropu jau pirms 2030.gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilajiem energoresursiem, sākot ar dabasgāzi.

Savukārt, 18.maijā EK publicēja paplašināto plāna versiju - apjomīgu dokumentu pakotni ar tiesību aktu priekšlikumiem un paziņojumiem, kas turpinās jau iesāktos politikas virzienus enerģētiskās patstāvības, atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas un energoefektivitātes veicināšanā.

Plānā ir ietverti dažādi priekšlikumi, ar kuriem ES dalībvalstis var mazināt atkarību no Krievijas naftas un gāzes, vienlaikus saglabājot enerģijas cenu uzraudzību un neaizmirstot par ES izvirzīto "zaļo" mērķu sasniegšanu.

Ārkārtas Eiropadomes darba kārtībā ir ietverts arī jautājums par pārtikas drošību. Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis nopietnas sekas pārtikas nodrošinājumam, it sevišķi valstīs ar jau esošu pārtikas deficītu, piemēram, Āfrikā un Tuvajos Austrumos, un ievērojamu pārtikas resursu importa daļu no Krievijas un Ukrainas. Krievijas jūras spēki bloķē civilo kuģu satiksmi Melnajā jūrā un to piekļuvi Ukrainas ostām, faktiski pārtraucot jebkādu graudu eksportu.

23.martā, nepilnu mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, EK izplatīja komunikāciju par pārtikas nodrošināšanu un pārtikas sistēmu noturības stiprināšanu. Komunikācijas mērķis ir piedāvāt EK īstermiņa un vidēja termiņa rīcības plānu, kas palīdzētu cīnīties ar izaicinājumiem, kas radušies Krievijas realizētā kara rezultātā, vienlaicīgi neejot pretrunā stratēģijas "No lauka līdz galdam" izvirzītajiem mērķiem.

Eiropadomē Latvija uzsvērs, ka jāuztur un jāpastiprina Krievijas starptautiskā un ekonomiskā izolācija. Tāpat jāstiprina sankcijas, koordinējoties ar līdzīgi domājošām valstīm ārpus ES, nosakot iespējami plašākus un spēcīgākus ierobežojumus Krievijai un Baltkrievijai, tajā skaitā enerģētikas sektorā, kā arī ierobežojot Krievijas propagandas mediju retranslāciju Eiropā.

Latvija arīdzan atbalsta atteikšanos no Krievijas energoresursu piegādēm. Latvijas nostāja paredz, ka ES dalībvalstīm ir jābūt vienotām attiecībā uz energoresursu piegādēm no Krievijas. Jāturpina sekmēt dažādu, tajā skaitā vietējas izcelsmes, atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

Latvija iestājas par ģeogrāfiski līdzsvarotu Eiropas aizsardzības un tehnoloģiskās bāzes attīstību, kas iekļautu lielo Eiropas aizsardzības uzņēmumu piegāžu ķēžu lielāku atvērtību jauniem aizsardzības jomas spēlētājiem un īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Tāpat Latvija atbalsta koordinētu darbu, kas nodrošinātu rīcību globālas pārtikas drošības veidošanā un pasākumus, kas vērsti uz dramatiskas ietekmes novēršanu uz pārtikas cenām, ražošanu un piekļuvi graudu sagādes ķēdēm. Latvija atbalsta aicinājumus pārtraukt Melnās jūras blokādi, atjaunojot graudu eksportu caur to, kā arī izmantojot alternatīvus maršrutus.

Latviju Eiropadomē pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Pēc sanāksmes, 1.jūnijā, premjers Roterdamā, Nīderlandē, piedalīsies augsta līmeņa diskusijā par drošības situāciju Eiropā un tiksies ar vairākiem ES valstu valdību vadītājiem Eiropas Tautas partijas kongresa ietvaros.

Politika

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai valdībā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Svarīgākais