ĀM parlamentārā sekretāre: Eiropa vairs nav iedomājama bez Ukrainas kā tās dalībvalsts

Eiropas diena liek atcerēties, kādēļ Eiropas Savienība (ES) tika dibināta un novērtēt, ko tā ir devusi - gan kā valstij, gan ikvienam cilvēkam, Eiropas dienai veltītajā tiešraidē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Viņa atzīmēja, ka maija sākums ir laiks, kad tiek svinēta demokrātija, neatkarība un Eiropa. 1.maijā tika sasaukta Satversmes sapulce, kas izstrādāja Satversmi. 4.maijā tiek svinēta Latvijas Neatkarības atgūšana, novērtējot to un apzinoties, ka tā ir jāturpina sargāt. Savukārt 9.maijā Latvija kopā ar visām pārējām ES dalībvalstīm svin Eiropas dienu.

Pēc ĀM parlamentārās sekretāres paustā, kad Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis 1950.gada 9.maijā nāca klajā ar vēsturisko deklarāciju, aicinot Eiropas valstis sadarboties, viņa mērķis bija viens - panākt, ka karadarbība starp Eiropas valstīm turpmāk ir neiedomājam.

"Tas ir labi izdevies - patiešām, tas darbojas. Mūsdienās ES kā vienots spēks spēj daudz labāk pasargāt no ārējiem draudiem, īpaši tādiem kā hibrīduzbrukumiem vai uzbrukumiem mūsu demokrātijai, kas mēģina to ievainot, izmantojot manipulāciju, melus vai kiberuzbrukumus. Kopā mēs spējam būt stipri un tieši caur Eiropas solidaritāti vairojas tās spēks," pauda Kalniņa-Lukaševica.

Viņa uzsvēra, ka šogad Eiropas diena ir citāda. Tā nāk kopā ar sāpēm par Krievijas agresijas dēļ Ukrainā bojā gājušiem cilvēkiem. Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka karš ir neiedomājams ES, tomēr tas ir pavisam reāls, brutāls un piepildīts ar kara noziegumiem tepat blakus.

ĀM parlamentārā sekretāre akcentēja, ka Eiropas pamatos ieliktais mērķis un uzdevums panākt, ka karš ir neiedomājams, ir aktuālāks kā jebkad. Piektajā kara dienā Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai ES. Ukrainai tas ir svarīgi. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka tā ir skaļa ticības apliecināšana Eiropas spēkam un idejai. Tā ir vēlme piederēt Eiropas demokrātisko valstu pulkam.

"Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par savu brīvību, bet arī par mūsu eiropeiskām vērtībām. Mana Eiropa ir balstīta vērtībās. Mana Eiropa ir demokrātiska. Mana Eiropa ir atvērta Ukrainai. Eiropa, kas nav vairs iedomājama bez Ukrainas kā tās dalībvalsts. Tā ir Eiropa, kas palīdz augt Latvijai, stiprina demokrātijas un spēj stingri stāvēt dažādās vētrās. Tā ir Eiropa, kas skaidri nostājas tiesiskuma un demokrātijas pusē," sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un EP priekšsēdētāja vietnieks Roberts Zīle (NA) atzīmēja, ka Baltijas valstīs un vēl šur tur Eiropā bija spēki, kas vēlējās 9.maiju svinēt kā tā saucamo atbrīvošanas dienu, kas tādai valstij kā Latvija nozīmēja vēl vienu jaunu okupāciju un kārtējo pēc visām iepriekšējām

"Šajā situācijā, visos šajos sarežģītajos notikumos es gribētu teikt to, ka ES ir nākotne. Es pieņemu, ka pēc šī kara Ukrainā, daudz kas tiks ņemts vērā, pārskatīts un mēs būsim jaunā, kvalitatīvi daudz citādākā ES. Solidārāki, lai arī tas brīžiem šobrīd tā nešķiet, bet tas būs ar citu akcentu," teica Zīle.

Viņa ieskatā, tās valstis ES kā Baltijas valstis un daudzas citas Austrumu un Centrālās Eiropas valstis, kuras pieredzējušas okupācijas laiku, būs tās, kuras lielā mērā diktēs ES nākotni. Zīle norādīja, ka tās varēs radīt to pretspēku, kas ES ir svarīgākais, nevis, kā vienmēr, ekonomiskās intereses lielajās divās ES tā saucamajās līdervalstīs - Francijā un Vācijā. EP deputāts uzsvēra, ka tām būs jāņem vērā šī jaunā situācija, tomēr tas kopumā nozīmē, ka būs labāka ES.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) akcentēja, ka Latvija ir ES dalībvalsts jau 18 gadus. Viņas ieskatā, Eiropas sastāvā mēs esam drošāki, labklājīgāki, gatavāki šodienas un nākotnes izaicinājumiem. Politiķe atzīmēja, ka Eiropa nedzīvo mierā un šogad Eiropā ir karš. Viņa uzsvēra, ka Ukraina cīnās par savu neatkarību pret agresorvalsti Krieviju, cīnās arī par Eiropas vērtībām, cīnās par mums.

"Mums Eiropā ir pienākums palīdzēt. Palīdzēt gan šodien aizstāvēt Ukrainu, gan nākotnē pēc kara Ukrainas rekonstrukcijā. Varbūt vissvarīgākais ir palīdzēt veidot tādu attieksmi ES, lai mēs varētu drīz uzņemt Ukrainu Eiropas dalībvalstu starpā," teica Tērauda.

Viņa uzsvēra, ka 9.maijā noslēgsies Eiropas nākotnes konference. Jau gadu Eiropas pilsoņi diskutē forumos, plenārsēdēs, darba grupās par to, kādu grib redzēt attīstāmies Eiropu. Pilsoņi ir paziņojuši, ka viņi grib Eiropu zaļāku, saliedētāku, drošāku. Tāpat viņi grib, lai pilsoņiem būtu aktīvāka balss Eiropas nākotnes lemšanā. Viņi grib redzēt Eiropu atvērtu jauniem izaicinājumiem un jaunām dalībvalstīm. Politiķe pauda cerību, ka nākamajā Eiropas dienā Eiropa būs mierā un Eiropa būs plašāka.