Situācijā, kad Krievija sākusi militāro agresiju pret Ukrainu, Eiropa lēmumus pieņēmusi necerēti ātri, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.
Viņasprāt, reaģējot uz situāciju Ukrainā, Eiropa ir parādījusi savu vienotību un spējusi vienoties nu jau par piecām sankciju paketēm, turklāt šonedēļ EK komisijas prezidente nāca klajā jau ar sesto sankciju kārtu.
"Līdz šim pieņemtie lēmumi pierādīja, ka Eiropa spēj vienoties, un šajā situācijā, kad Krievija sākusi militāro agresiju pret Ukrainu, pieņēmusi lēmumus necerēti ātri," sacīja Petre.
Viņa arī uzskata, ka karadarbība Ukrainā un Eiropas reakcija uz to radīja pārliecību cilvēkos par to, ka būt daļai no Eiropas Savienības ir "milzīga pievienotā vērtība", kas dod drošības sajūtu.
Kā ziņots, ES jaunākajā sankciju paketē plāno noteikt pakāpenisku Krievijas naftas importa aizliegumu, vērsties pret Krievijas lielāko banku "Sberbank" un trim raidsabiedrībām, trešdien paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
EK izstrādātajā sankciju paketē paredzēts vērsties pret Krievijas lielāko banku "Sberbank", atslēdzot to no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT. Leiena norādīja, ka "Sberbank" tirgus daļa Krievijas bankas sektorā ir 37%.
EK sestajā sankciju paketē mudina aizliegt Eiropā pārraidīt vēl trīs Krievijas valstij piederošu raidsabiedrību programmas, lai mazinātu Krievijas dezinformāciju par iebrukumu Ukrainā.
Jaunākajā sankciju paketē EK ierosina noteikt sankcijas pret Krievijas pareizticīgo baznīcas galvu patriarhu Kirilu.
Sarakstā kopumā ir 58 personas. Līdzās militārpersonām ir arī Kremļa preses pārstāvja Dmitrija Peskova sieva, meita un dēls.
