Eiropas Savienībai (ES) plānojot jaunas sankcijas pret Krieviju par tās karaspēka pastrādātajām zvērībām īslaicīgi okupētajās Ukrainas teritorijās, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis aicinājis ES dalībvalstis pilnībā atteikties no Krievijas naftas.
"Manuprāt, labākais un efektīvākais solis būtu atteikties no naftas tirdzniecības ar Krieviju," viņš sacījis preses konferencē Viļņā, norādot, ka tāds risinājums ir "tehniski iespējams" un atstātu lielāko ietekmi uz Krievijas budžetu.
"Faktiski par saņemto naudu Krievija uztur rubļa kursu, bremzējot citu sankciju efektivitāti," piebildis ministrs.
Jautāts, vai Lietuva apsver vēl stingrākus soļus pret Krieviju un Baltkrieviju, piemēram, sauszemes ceļu slēgšanu tirdzniecībai ar šīm valstīm, Landsberģis atbildējis, ka tas darbotos, ja šāds lēmums tiktu pieņemts reģiona līmenī.
"Ja tiktu slēgta tikai viena robeža, bet pārējās robežas reģionā paliktu atvērtas, tranzīts turpinātos un droši vien plūstu cauri arī Lietuvas teritorijai," viņš skaidrojis. "Tādēļ mēs ļoti intensīvi strādājam, lai tiktu rasts risinājums visas Eiropas vai vismaz reģiona līmenī."
Vienlaikus ministrs paudis viedokli, ka jautājums par pilnīgu Krievijas un Baltkrievijas robežu slēgšanu "ir nedaudz pāragrs".
Kā ziņots, Lietuvas valdība pirmdien nolēma pazemināt diplomātiskās pārstāvības statusu attiecībās ar Krieviju un pieprasīja, lai šīs valsts vēstnieks Aleksejs Isakovs atstāj Lietuvu, vienlaikus nolemjot arī slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā.
Landsberģis norādījis, ka tuvākajā laikā mājās atgriezīsies Lietuvas vēstnieks Maskavā Eitvīds Bajarūns.
Viņš atzinis, ka valdība gatavojas iespējamajiem Kremļa atbildes soļiem.
"Gatavojamies, atbilde var sekot - diplomātiskajā pasaulē tā notiek bieži, taču Lietuva īpaši nesamazina savu vēstniecību vai konsulātu skaitu," izteicies ministrs.
Viņš arī norādījis, ka Lietuva noskaņota pildīt saistības pret Krieviju attiecībā uz tranzītu. "Ja Krievija nolemtu, ka tranzīts tai vairs nav svarīgs, tā var pieņemt attiecīgus lēmumus," piebildis Landsberģis.
