Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.
Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.
"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.
Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd starp ES valstu kapitāla tirgiem pastāv pārāk daudz atšķirību. ES ir 27 atsevišķi tirgi, kas nav ne pilnībā attīstīti, ne pilnībā integrēti.
Dombrovskis informēja, ka 2015.gadā Eiropas Komisija pieņēma pirmo ES kapitāla tirgus savienības rīcības plānu. Kopš tā laika panākts liels progress, arī pandēmijas laikā turpināts darbs pie ES kapitāla tirgu stiprināšanas, piemēram, 2020.gada jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar iniciatīvu grozīt vairākus kapitāla tirgu noteikumus, lai kapitāla tirgiem būtu vieglāk atbalstīt uzņēmumus krīzes laikā.
Tomēr vēl ir daudz darba priekšā un ir nepieciešams straujāk virzīties uz priekšu šajā jomā, uzsvēra Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka pagājušā gada novembrī Eiropas Komisija ierosināja vairākus priekšlikumus kā tālāk attīstīt kapitāla tirgu savienību. Tostarp Dombrovskis minēja Eiropas vienoto piekļuves punktu, kas investoriem nodrošinātu vieglu piekļuvi publiskai informācijai par ES uzņēmumiem un ieguldījumu produktiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotus lēmumus. Īpaši svarīgi tas ir maziem uzņēmumiem mazos kapitāla tirgos.
"Tāpat vēlamies, lai vairāk tiktu izmantoti Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi. Šādi varētu atbalstīt ekonomiku pēc krīzes, īpaši attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā un jaunajās tehnoloģijās. Šo fondu potenciāls vēl netiek pilnībā izmantots, tāpēc vēlamies tos padarīt pievilcīgākus investoriem," teica Dombrovskis.
Viņš piebilda, ka nākamais Eiropas Komisijas priekšlikums ir alternatīvo ieguldījumu fondi. Kopumā šo fondu noteikumi darbojas labi, tomēr Eiropas Komisija piedāvāja vairākas izmaiņas, kā vēl vairāk veicināt šo fondu darbu.
Tāpat Eiropas Komisija piedāvāja noteikumu grozījumus, lai tirdzniecību padarītu pārredzamāku, kā arī ierosina apkopot informāciju no ES biržām un tirdzniecības vietām konsolidētā datu lentē.
"Šīs pārmaiņas palielinās ES kā kapitāla tirgus telpas starptautisko konkurētspēju un palīdzēs arī mazākiem ieguldītājiem piekļūt pie tirdzniecības datiem. Biržas, īpaši mazākas, saņems taisnīgu daļu no ieņēmumiem par datiem, kurus tās sniedz," sacīja Dombrovskis.
Papildus tam Eiropas Komisija šogad plāno vēl četras kapitāla tirgu savienības likumdošanas iniciatīvas. Piemēram, plānots pārskatīt noteikumus par iekļaušanai biržas sarakstā, lai mudinātu vairāk uzņēmumu iekļauties biržas sarakstā ES publiskajos tirgos - īpaši mazākus uzņēmumus, kuriem tas atvieglos akciju un obligāciju emitēšanu.
Dombrovskis uzsvēra, ka tas ir ļoti svarīgi Latvijai, jo 2020.gadā Latvijai bija otrais zemākais obligāciju un biržas sarakstā iekļauto akciju īpatsvars salīdzinājumā ar tirgus finansējuma un aizdevumu summu ES.
Par uzņēmumu maksātnespēju Eiropas Komisija rosinās saskaņot atsevišķus noteikumus, lai nodrošinātu prognozējamākus maksātnespējas procedūru rezultātus visā ES. Dombrovskis uzsvēra, ka tas ir svarīgs jautājums pārrobežu investoriem.
Tāpat Eiropas Komisija plāno rosināt atvērtas finanšu darbības regulējumu, kas ļautu finanšu iestādēm apmainīties ar datiem un tos izmantot atkārtoti, ievērojot skaidrus aizsardzības principu. Dombrovskis skaidroja, ka tas veicinās inovācijas finanšu pakalpojumu jomā un dos cilvēkiem lielākas iespējas izvēlēties tādus finanšu produktus, kuri vislabāk atbilst viņu vajadzībām.
Dombrovskis informēja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione - 184 ASV dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019.gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā. Jaunie noteikumi kolektīvās finansēšanas platformām stājās spēkā pagājušā gada novembrī un šīs jomas uzņēmumi ar vienu licenci varēs darboties visā ES teritorijā. Pēc Dombrovska teiktā, tas palīdzēs vieglāk piesaistīt pārrobežu finansējumu, vienlaikus nodrošinot augstu investoru aizsardzības līmeni.
"Vēlamies veltīt uzmanību arī finanšu izglītībai. Mērķis ir sniegt iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas par finanšu tirgiem, lai spētu uzdot pareizos jautājumus un saprast, kuri finanšu produkti viņiem ir piemērotākie. Tas arī ir svarīgi Latvijai. Latvijas mājsaimniecībām ir salīdzinoši mazs ieguldījumu īpatsvars obligācijās, akcijās, investīciju un pensiju fondos salīdzinājumā ar banku noguldījumiem," teica Dombrovskis.
Viņš piebilda, ka šogad janvārī Eiropas Komisija un OECD publiskoja kopīgu finanšu kompetences satvaru pieaugušajiem, kas ir nozīmīgs solis uz priekšu finanšu pratības stiprināšanā ES. Dombrovskis norādīja, ka tas nodrošina dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām instrumentus, lai izstrādātu finanšu pratības politiku un programmas.
Dombrovskis uzsvēra, ka viens no kapitāla tirgus savienības pamatmērķiem ir atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam un tas ir īpaši svarīgi Baltijas valstīs. Dombrovskis skaidroja, ka vietējo un reģionālo kapitāla tirgu attīstība var būtiski palīdzēt mazākiem uzņēmumiem piekļūt finansējumam un veicināt to izaugsmi.
"Tieši tāpēc es ļoti atbalstu Baltijas kapitāla tirgus iniciatīvu. Tā ir ļoti labs piemērs arī pārējiem reģionālajiem kapitāla tirgiem. Šis novatoriskais projekts ir palīdzējis trim Baltijas valstīm atvērt tirgus, veicināt pārrobežu savienojumus, kā arī atvieglot ārvalstu uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā un to investīcijas," teica Dombrovskis.
Viņš piebilda, ka Baltijas kapitāla tirgu integrācija bankām un uzņēmumiem nodrošina labāku piekļuvi finansējumam un finanšu instrumentiem, piemēram, segtajām obligācijām un komerciālajiem vērtspapīriem. Dombrovskis sacīja, ka šī virzība notiek jau šobrīd un padara Baltiju par pievilcīgāku mērķi ārvalstu investoriem.
Dombrovskis uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība kapitāla tirgu jomā ļaus produktīvāk un inovatīvāk izmantot privāto kapitālu, dažādojot finansējumu uzņēmumiem.
Tāpat Dombrovskis norādīja, ka mērķis izveidot spēcīgu Eiropas mēroga kapitāla tirgus savienību ir ļoti svarīgs, lai paātrinātu ekonomikas atveseļošanos un panāktu ilgtspējīgu izaugsmi.