Rinkēvičs: Starp ES dalībvalstīm pastāv kopēja sapratne par nepieciešamību stiprināt bloka pašpietiekamību

© Ģirts Ozoliņš / F64

Starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pastāv kopēja sapratne par nepieciešamību stiprināt bloka pašpietiekamību un mazināt stratēģiskās atkarības, kas atspoguļojas Eiropadomes pieņemtajos secinājumos par noturību un reaģēšanu uz krīzēm, ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš norādīja, ka Latvija šajā procesā iestājas par nepieciešamību atsevišķo politiku pārskatīšanā ņemt vērā ES noturību, piegāžu ķēžu nepārtrauktību un diversifikāciju. Tāpat Latvija iestājas par atvērtas stratēģiskās autonomijas īstenošanu, proti, tādas, kas veicina pašpietiekamību, bet vienlaikus arī saglabā atvērtību globālajiem partneriem, it īpaši līdzīgi domājošiem partneriem - ASV, Kanādai, Lielbritānijai, Japānai un Austrālijai.

Ministrs uzsvēra, ka ES īstenojot mērķtiecīgus pasākumus industrijas stiprināšanā, Latvija atbalsta tādu pieeju, kas balstīta kritisko rūpniecības sektoru ārējo atkarību analīzē un esošo ES spēju kartēšanā. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija iestāsies par sinerģiju starp rūpniecības politikas mērķiem, klimata aizsardzības politiku un digitalizācijas stratēģiju, lai panāktu Latvijas tautsaimniecības produktivitātes pieaugumu un īstenotu viedo reindustrializāciju.

Rinkēvičs vērsa uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā īpašu uzmanību iegūs ES mikročipu akts, kura mērķis būs sekmēt izpēti, attīstību un ražošanas spējas pusvadītāju tehnoloģiju jomā, vienlaikus mazinot tehnoloģisko atkarību no trešo valstu piegādātājiem. Latvijas prioritāte būs tāda regulējuma izstrāde, kas atvēl lomu un izaugsmes potenciālu Latvijas uzņēmumiem.

"Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmē gūtās atziņas, no Latvijas viedokļa būtiski ir pārskatīt ārējās tirdzniecības politiku un īstenot pasākumus vienlīdzīgas konkurences apstākļu garantēšanai iekšējā tirgū attiecībā uz trešo valstu komersantiem. Lai to īstenotu, Latvija atbalstīs vienotu ES regulējumu investīciju skrīningam un vēršanos pret konkurenci kropļojošām ārvalstu subsīdijām," pauda ārlietu ministrs.

Pēc viņa paustā, nozīmīga būs ES jaunas globālas savienojamības stratēģijas izveide, lai veicinātu ES investīcijas transporta un infrastruktūras projektos arī ārpus Eiropas, tādējādi radot alternatīvu Ķīnas "Viena josta, viens ceļš" iniciatīvai. Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvijas interesēs ir godīga globālā tirdzniecība, tostarp vienlīdzīga piekļuve globālajai preču aprites infrastruktūrai.

Svarīgākais