Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi priekšlikumu jaunai Eiropas Savienības (ES) direktīvai, kas ļaus apkarot noziegumus pret vidi, tādējādi īstenojot Eiropas zaļā kursa apņemšanos, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.
Priekšlikuma mērķis ir ar krimināltiesību pasākumu palīdzību uzlabot vides aizsardzības efektivitāti. Tas definē jaunus noziegumus pret vidi, nosaka minimālo sankciju apmēru un stiprina tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības efektivitāti.
Tas arī uzliek dalībvalstīm pienākumu atbalstīt un palīdzēt cilvēkiem, kuri ziņo par pārkāpumiem vides jomā, un sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm. Šis priekšlikums palīdzēs aizsargāt dabu un tās resursus, kā arī sabiedrības veselību un labklājību, norāda EK.
Priekšlikums nosaka jaunus ES mēroga noziedzīgus nodarījumus pret vidi, tiem pieskaitāma nelikumīga kokmateriālu tirdzniecība, nelikumīga kuģu pārstrāde vai nelikumīga ūdens ieguve. Turklāt priekšlikums precizē vides jomā pastrādāto noziedzīgo nodarījumu pašreizējās definīcijas un nodrošina lielāku juridisko noteiktību.
EK ierosina noteikt kopēju minimālo līmeni sankcijām par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi. Ja noziedzīgais nodarījums izraisa vai var izraisīt cilvēka nāvi vai radīt smagus miesas bojājumus, dalībvalstīm jāparedz vismaz brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem. Direktīvas projektā arī ierosinātas papildu sankcijas, tostarp dabas atjaunošana, izslēgšana no piekļuves publiskajam finansējumam un iepirkuma procedūrām vai administratīvo atļauju atsaukšana.
Priekšlikuma mērķis ir arī uzlabot attiecīgās izmeklēšanas un attiecīgo kriminālprocesu efektivitāti. Tas paredz atbalstu inspektoriem, policijai, prokuroriem un tiesnešiem, izmantojot apmācību, izmeklēšanas rīkus, koordināciju un sadarbību, kā arī labāku datu vākšanu un statistiku. Komisija ierosina katrai dalībvalstij izstrādāt nacionālo stratēģiju, kas nodrošinātu saskaņotu pieeju visos izpildes līmeņos un vajadzīgo resursu pieejamību.
Priekšlikums atvieglošot pārrobežu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Noziegumi pret vidi bieži skar vairākas valstis vai arī tiem ir ietekme pārrobežu mērogā. Tiesībaizsardzības un tiesu iestādes vērsties pret šiem noziegumiem var tikai tad, ja tās sadarbojas pārrobežu mērogā.
EK sola turpināt atbalstīt dalībvalstis, piedāvājot tiesībaizsardzībā iesaistītajiem speciālistiem un viņu profesionālajiem tīkliem platformu stratēģiskām diskusijām un sniedzot tiem finansiālu palīdzību. Visbeidzot, tā kā noziegumi pret vidi ir globāla parādība, EK arī turpmāk šajā jomā veicinās starptautisko sadarbību.
Noziegumu pret vidi ietekme uz dabisko vidi Eiropā un pasaulē izpaužas kā piesārņojuma līmeņa palielināšanās, savvaļas dzīvnieku un augu pakāpeniska izzušana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekoloģiskā līdzsvara traucējumi, skaidroja EK.
Noziegumi pret vidi ir ļoti ienesīgi - tie var būt tikpat ienesīgi kā nelegāla narkotiku tirdzniecība, taču par tiem paredzētie sodi ir daudz mazāki un par tiem retāk iestājas kriminālatbildība. Šie faktori vairo to pievilcīgumu organizētās noziedzības grupām.
Priekšlikums sekmē Nulles piesārņojuma rīcības plāna, Aprites ekonomikas rīcības plāna un Biodaudzveidības stratēģijas 2030.gadam īstenošanu un veicina tiesiskumu vides jomā.
Priekšlikums sagatavots pēc tam, kad EK 2020.gadā publicēja 2008.gada Direktīvas par noziegumiem pret vidi izvērtējumu. Tā rezultāti liecina, ka sekmīgi iztiesāto lietu skaits vides jomā bija neliels, sankcijas bija pārāk nenozīmīgas, lai tās būtu atturošas, un pārrobežu sadarbība - vāja.