Tērauda: Pret hibrīduzbrukumu ES ārējām robežām ir jāvēršas ar ārkārtas pasākumiem

© EPA/Scanpix/Leta

Pret hibrīduzbrukumu Eiropas Savienības (ES) ārējām robežām ir jāvēršas ar ārkārtas pasākumiem, šodien sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) pēc sēdes, kurā deputāti apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu Padomes lēmumam par pagaidu ārkārtas pasākumiem Latvijas, Lietuvas un Polijas labā.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, deputāte akcentējusi, ka Baltkrievijas īstenotajā hibrīduzbrukumā ES ārējām robežām cilvēki tiek izmantoti kā ierocis, un ikvienas valsts pienākums ir aizsargāt savu robežu.

Pēc viņas domām, ES līmenī ir nepieciešama vienota izpratne par situāciju Latvijas, Lietuvas un Polijas pierobežā ar Baltkrieviju. Valstu saskaņotā un efektīvā rīcība ir nesusi rezultātus, taču situācija aizvien ir saspringta, ik dienas tiek novērsti nelikumīgās šķērsošanas gadījumi, teica Tērauda.

Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka migrācijas politiku regulējošie likumi un noteikumi ES līmenī ir jāpielāgo esošajai situācijai. Tāpat jāparedz daudz plašākas iespējas nākotnē atbildēt uz šādiem hibrīduzbrukumiem.

EK priekšlikumā iekļautie pasākumi ļaus Latvijai, Lietuvai un Polijai nepieciešamības gadījumā rīkoties elastīgi situācijas efektīvai pārvaldībai un palīdzēs gadījumos, ja tiks konstatēts, ka pie Latvijas robežas ierodas lielas skaits personu, kā tas bija jūlija beigās Lietuvā.

Dalībvalstīm, uz kurām attiecas priekšlikums, tiks paredzēta iespēja uz laiku ieviest atsevišķas atkāpes no spēkā esošā ES regulējuma, paredz EK priekšlikums. Piemēram, plānota iespēja paredzēt ilgāku patvēruma pieteikumu reģistrācijas un izskatīšanas periodu, pagarinot to līdz četrām nedēļām. Šobrīd pieteikumi jāizskata trīs līdz desmit dienu laikā.

Tāpat Eiropas lietu komisijas atbalstītajā pozīcijā ir paredzēti īpaši noteikumi par personu atgriešanu un uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem. EK priekšlikums nosaka arī garantijas personām, lai nodrošinātu pamatvajadzības, proti, pārtiku, dzeramo ūdeni, apģērbu, kā arī medicīnisko palīdzību, pagaidu pajumti un atbalstu neaizsargātākajiem.

Politika

Komentējot izskanējušās ziņas par Lielbritānijas varasiestāžu lēmumu sankcionēt astoņu valstu personas tostarp Aivaru Lembergu un Līgu Lembergu, Aivars Lembergs nra.lv skaidro sekojošo: notiek advokāta Rudolfa Meroni un viņa sabiedrotā advokāta Jēkaba Hiršbeka mēģinājums apturēt Līgas Lembergas Lielbritānijas jurisdikcijā aizsāktās tiesvedības. To mērķis ir atgūt no abiem advokātiem nelikumīgi piesavināto mantu; vienlaikus sankciju izkārtošana Lielbritānijā ir mēģinājums ietekmēt Latvijas Republikas Augstāko tiesu, kurā šobrīd kasācijā tiek skatīta tā dēvētā Lemberga krimināllieta.