Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nākusi klajā ar iniciatīvu Eiropas Savienības (ES) definēto noziegumu uzskaitījumā iekļaut naida runu un naida noziegumus, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecība Latvijā.
EK skaidro, ka naida runas un naida noziegumu skaits Eiropā gan reālajā, gan virtuālajā vidē ir strauji pieaudzis. Komisija to saskata kā nopietnu un satraucošu parādību, norādot, ka šīs ES mēroga problēmas risināšanai ir nepieciešama kopīga rīcība.
Pašlaik ES līmenī nav juridiskā pamata sankciju noteikšanai par naida runu un naida noziegumiem. Tādējādi EK ieskatā būtu jāpapildina Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) sniegtais noziegumu uzskaitījums, lai tādējādi varētu paredzēt visās ES dalībvalstīs piemērojamu kopīgu noteikumu minimumu par noziedzīgo nodarījumu un sankciju noteikšanu. Ceturtdienas iniciatīva ir pirmais solis ES definēto noziegumu saraksta papildināšanā.
Pirms EK varēs nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, dalībvalstīm šī iniciatīva būs jāapstiprina.
EK priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova norādīja, ka naidam Eiropā nav vietas - tas ir pretrunā mūsu pamatvērtībām un principiem. "Mums ir vajadzīga ES līmeņa rīcība, lai panāktu, ka par naida noziegumiem visā ES tiek noteikta vienāda kriminālatbildība," atzīmēja Jourova.
Tiesiskuma komisārs Didjē Reinderss šajā sakarā sacīja, ka "mums ir jāspēj apņēmīgi reaģēt uz naida runas un naida noziegumu radītajām problēmām ES gan tagad, gan nākotnē". Pēc viņa paustā, ceturtdienas iniciatīva ir būtisks solis ceļā uz efektīvāku ES reaģēšanu uz šādiem noziegumiem, kas apdraud plurālismu un iekļautību.
Šodienas iniciatīvā arī sniegts pamatojums naida runas un naida noziegumu iekļaušanai ES definēto noziegumu uzskaitījumā atbilstoši LESD 83.panta 1.punkta kritērijiem. Proti, paziņojumā cita starpā skaidrots, ka naida runa tiešsaistē izplatās zibensātri un ir pieejama ikvienam jebkur, turklāt naida runas un naida noziegumu pamatā esošās ideoloģijas var būt starptautiska rakstura un var tikt ātri izplatītas tiešsaistē. Vienlaikus naida noziegumus var pastrādāt tīkli ar dalībniekiem no vairākām valstīm.
"Komisija uzskata, ka naida runa un naida noziegumi ir "noziegumu joma", jo tiem piemīt īpaša raksturīgā iezīme, proti, naids, kas vērsts uz personām vai personu grupām ar vienādām aizsargājamajām iezīmēm," pausts paziņojumā.
Tāpat EK norāda, ka naida runa un naida noziegumi ir īpaši smagi noziegumi, jo tie apdraud ES kopīgās vērtības un pamattiesības, kas nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību 2. un 6.pantā, kā arī Hartā. Pēc EK paustā, tie kaitē cietušajiem, attiecīgajām kopienām un visai sabiedrībai.
EK atzīmē, ka ir bijusi vērojama abu parādību izplatības pastāvīga palielināšanās dažādu ekonomisko, sociālo un tehnoloģisko pārmaiņu un norišu dēļ. Viens no faktoriem, kas ir vēl sekmējis šo palielināšanos, ir Covid-19 pandēmija.
"Dažādās ES dalībvalstīs ir atšķirīga situācija attiecībā uz kriminālatbildību par naida runu un naida noziegumiem. Tikai naida runas un naida noziegumu iekļaušana ES definēto noziegumu uzskaitījumā nodrošinātu efektīvu un visaptverošu krimināltiesisko pieeju šīm parādībām ES līmenī un šajos noziegumos cietušo personu konsekventu aizsardzību," uzskata EK.
Tagad par ierosināto lēmumu, ar ko naida runa un naida noziegumi tiek noteikti par noziegumu jomu, kas atbilst LESD 83.panta 1.punkta kritērijiem, Eiropas Parlamentam ir jādod piekrišana un pēc tam Padomei tas vienbalsīgi jāpieņem.
Attiecīgi pēc tam Komisija var ierosināt tiesību aktus, kas paredz noteikumu minimumu par šo noziegumu un sankciju noteikšanu, un tad šie akti tiktu pieņemti Eiropas Parlamentā un Padomē saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Naida runas un naida noziegumu izplatības pieaugumu un augošo tendenci apstiprina arī ceturtdien publicētais ārējais pētījums. Tajā secināts, ka pandēmijas laikā ir vēl vairāk pieaugušas naida izpausmes pret, piemēram, romiem, ebrejiem, musulmaņiem un Āzijas izcelsmes personām vai personām, kuras tiek uzskatītas par šādas izcelsmes personām, tai skaitā rasistiski uzbrukumi un piekaušana, vardarbīga iebiedēšana, draudi un cita rasistiska uzvedība.
Saskaņā ar apsekotajiem avotiem 52% meiteņu un jaunu sieviešu ir pieredzējušas kibervardarbību, tai skaitā draudus un seksuālo uzmākšanos. Tāpat cilvēkiem ar invaliditāti salīdzinājumā ar pārējo sabiedrību ir daudz lielāks risks būt cietušajiem vardarbīgos noziegumos, tai skaitā naida noziegumos, un saskarties ar uzmākšanos.