Sankciju piemērošana pret Baltkrieviju nav Eiropas Savienības (ES) pašmērķis, taču ES ir svarīgi, kas dzīvo un notiek ES kaimiņos, aģentūrai LETA akcentēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dace Melbārde (NA).
Pēc politiķes paustā, ja Aleksandrs Lukašenko nemainīs savu politiku, tad ES būs jāievieš arī sestā sankciju pakete pret Baltkrieviju, jo ES nav pieņemamas Baltkrievijas varasiestāžu darbības - mērķtiecīgi un mākslīgi izraisīta migrācijas krīze, ko pavada konfrontējoša retorika un draudi, ar ko pašlaik saskaras Latvija, Lietuva un Polija. Melbārde akcentēja, ka pašlaik ir svarīgi turpināt veicināt starptautiskās sabiedrības izpratni par to, kas notiek uz Baltkrievijas robežām ar ES.
Melbārde vērsa uzmanību, ka Krievijas prezidents pēdējo nedēļu laikā ir atgriezies pie drošības garantiju tēmas, vairākkārt publiski uzsverot, ka Krievijai nepieciešamas juridiski nostiprinātas drošības garantijas no ASV un tās sabiedrotajiem, tostarp solījums, ka NATO paplašināšanās uz Austrumiem nenotiks.
"Šāda retorika no Krievijas puses pašreiz rada lielākos politiskos un drošības izaicinājumus Eiropas kaimiņvalstu reģionā. Vienlaikus iekšpolitiski Krievijā novērojama krasa situācijas pasliktināšanās, īpaši cilvēktiesību un demokrātisko brīvību jomā. Mērķtiecīgi tiek iznīcināta opozīcija, neatkarīgie mediji un nevalstiskās organizācijas, kā arī stipri ierobežota neatkarīgo augstskolu autonomija un sadarbības iespējas ar ārvalstīm," sacīja politiķe.
Pēc Melbārdes paustā, nepārprotami, ka šādā situācijā ES politikai attiecībā uz Krieviju ir jābūt principiālai, stiprinot noturību un stingri aizstāvot mūsu vērtības. Kompromisi ar Krieviju nav pieļaujami pragmatisma vārdā, pretējā gadījumā agresija no Krievijas puses tikai pieaugs.
"Īstenojot agresiju pret Ukrainu, Krievija mēģina ietekmēt suverēnas, demokrātiskas valsts ārpolitiskās un iekšpolitiskās izvēles. ES ir jāsūta stingrs signāls par nemainīgu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai," teica EP deputāte.
LETA jau rakstīja, ka ES dalībvalstu ministri ceturtdien, 2.decembrī, apstiprinājuši piekto sankciju paketi pret Baltkrieviju, ziņoja avoti diplomātu aprindās.
Piektā sankciju pakete pieņemta, reaģējot uz Baltkrievijas diktatora Lukašenko pret ES izvērsto hibrīduzbrukumu.
Sankcijas tiek noteiktas 17 personām un 11 kompānijām vai iestādēm. Sankcijām pakļauto uzņēmumu vidū ir Baltkrievijas nacionālā lidsabiedrība "Belavia" un Sīrijas aviokompānija "Cham Wings".
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels jau iepriekš pavēstījis, ka ES aizliegs Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia" nomāt lidmašīnas no blokā bāzētām kompānijām. "Belavia" vairumu lidmašīnu nomā no uzņēmumiem Īrijā un citās ES dalībvalstīs.
Sankcijas vērstas arī pret uzņēmumiem "Belarusneft" un "GrodnoAzot", kā arī pret tūrisma firmu "Centrkurort". Savukārt starp fiziskajām personām, kas iekļautas "melnajā sarakstā", ir Baltkrievijas Robežapsardzības komitejas vadītājs Anatolijs Lapo, Ārlietu ministrijas preses sekretārs Anatolijs Glazs un televīzijas kanāla "ONT" vadītājs Marats Markovs.
Tiek gatavota arī sestā sankciju pakete pret Baltkrieviju, bet tā varētu būt gatava janvārī vai februārī.
Par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju 2.decembrī paziņojusi arī Lielbritānija. Britu sankcijām pakļauts uzņēmums "Belaruskalij", televīzijas raidījumu vadītāji Grigorijs Azarenoks un Ludmila Gladkaja, kā arī vēl sešas fiziskās personas.
