Pērn Eiropas uzņēmumiem ES sniegusi atbalstu 29 miljardu eiro apmērā

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, liecina Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā, no tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi.

Pēc EK paustā, tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls. Salīdzinājumā ar 2019.gadu atbalstu saņēma papildu 365 000 MVU, izmantojot finanšu instrumentus, tas ir, katru dienu par aptuveni 1000 MVU vairāk, kopā 478 000 MVU 2020.gadā.

EK skaidroja, ka finanšu instrumenti ir izrādījušies vērtīgi, jo īpaši pateicoties papildu elastībai, ko nodrošina Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+), kur dalībvalstis varētu novirzīt resursus saņēmēju mainīgajām vajadzībām. Cita būtiska finanšu instrumentu iezīme ir spēcīgais sviras efekts, jo tie var piesaistīt papildu ieguldījumus no privātiem vai publiskiem ieguldītājiem. Visbeidzot, tie ir izmaksu ziņā efektīvs īstenošanas mehānisms ar ļoti zemiem pārvaldības izdevumiem un maksām.

EK atzīmēja, ka ES var nodrošināt finanšu instrumentus, izmantojot finanšu starpniekus dalībvalstīs dalītā pārvaldībā, lai atbalstītu to politiku un programmas. Jaundibinātie uzņēmumi, mikrouzņēmumi un lielākie uzņēmumi var gūt labumu no šāda veida finansējuma. Pastāv dažādi finanšu instrumentu veidi: pašu kapitāls un aizņēmums, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi. Salīdzinājumā ar plānošanas periodu no 2007. līdz 2013.gadam ES no 2014. līdz 2020.gadam ir divkāršojusi ESIF finanšu instrumentu izmantošanu.

Gada kopsavilkuma ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu ir sniegti dati par progresu, kas panākts ESIF atbalstīto finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā 2014. līdz 2020.gada plānošanas periodā.