Eiropas Komisija sākusi tiesvedību pret 18 savienības dalībvalstīm

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi tiesvedības pret 18 dalībvalstīm par to, ka tās nav pienācīgi īstenojušas ES noteikumus par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorāts.

EK skaidroja, ka 2018.gada direktīvā par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka visas to ieviestās prasības attiecībā uz profesijām ir nepieciešamas un līdzsvarotas.

Direktīva paredz kritēriju kopumu, lai novērstu nevajadzīgi apgrūtinošus valstu noteikumus, kas var apgrūtināt kvalificētu kandidātu piekļuvi dažādām profesijām vai to praktizēšanu. Ja ES noteikumi par samērības novērtējumu netiks pienācīgi īstenoti, pastāv risks nostādīt neizdevīgā situācijā patērētājus - cenas ir pārmērīgi augstas, tiek apdraudēta inovatīvu pakalpojumu attīstība vai pat ierobežota piekļuve svarīgiem pakalpojumiem.

Pēc EK paustā, direktīva ir spēcīgs instruments, kas atvieglo profesionāļu piekļuvi reglamentētām darbībām un šādu darbību veikšanu visā ES. Piektdien pieņemtie pasākumi, kas paredz nodrošināt direktīvas pienācīgu īstenošanu, palīdzēs novērst vai likvidēt nesamērīgus šķēršļus vienotajā tirgū atbilstīgi ES Vienotā tirgus īstenošanas rīcības plāna mērķiem.

EK uzsvēra, ka šis jautājums skar daudzus eiropiešus. Apmēram 50 miljoni iedzīvotāju - 22% no Eiropas darbaspēka - strādā profesijās, kurām var piekļūt tikai ar īpašām kvalifikācijām vai attiecībā uz kurām ir aizsargāta konkrēta amata nosaukuma lietošana, piemēram, jurists vai farmaceits.

Bieži vien tiek noteiktas arī īpašas prasības attiecībā uz to, kā profesiju var īstenot, piemēram, ierobežojumi attiecībā uz attiecīgo uzņēmumu kapitāla daļu vai akciju turēšanu vai pakalpojumu reklāmu. Nodrošinot šādu noteikumu pamatotību un samērīgumu, tiek radīti konkrēti ieguvumi Eiropas iedzīvotājiem - gan profesionāļiem, gan patērētājiem.

Pēc valstu transponēšanas pasākumu rūpīgas izvērtēšanas EK konstatēja, ka dažas dalībvalstis nav pienācīgi īstenojušas vairākas prasības un ka pastāv risks, ka direktīva praksē nebūs iedarbīga. Tādēļ tā ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Austriju, Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju, Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Zviedriju.

EK konstatējusi, ka nav pietiekami ņemti vērā visu veidu noteikumi, piemēram, profesionālo apvienību pieņemtie noteikumi. Nav pareizi transponēti samērības novērtējuma kritēriji, piemēram, nepieciešamība novērtēt vajadzību pēc jauna regulējuma, ņemot vērā citus jau spēkā esošus noteikumus.

Tāpat valstis nespēja nodrošināt vajadzīgās procesuālās garantijas, piemēram, novērtējumu objektivitāti, iedarbīgus "ex post" uzraudzības mehānismus un ieinteresēto personu informēšanu un iesaistīšanu. Visām minētajām dalībvalstīm tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz EK izvirzītajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, EK var nolemt nosūtīt tām argumentētu atzinumu.

EK skaidroja, lai gan dažkārt tiesvedība ir pamatota, EK cieši sadarbojas arī ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka profesiju regulējums atbilst paredzētajam mērķim.

2021.gada jūlijā EK pieņēma atjauninātus reformu ieteikumus par regulējumu, kas attiecas uz septiņiem profesionālajiem uzņēmējdarbības pakalpojumiem, proti, uz arhitektiem, inženieriem, juristiem, grāmatvežiem, patentu aģentiem, nekustamā īpašuma aģentiem un tūristu gidiem. Šie ieteikumi palīdz apzināt iespējas reformēt spēkā esošo valsts regulējumu.

Lai gan EK secināja, ka kopš sākotnējo ieteikumu pieņemšanas 2017.gadā progress ir bijis diezgan ierobežots, dažas dalībvalstis ir īstenojušas lietderīgas reformas: Polija ir atcēlusi minimālos tarifus, kas Polijas patentu aģentiem bija jāpiemēro patērētājiem. Beļģija ir reformējusi grāmatveža profesiju, atļaujot turēt uzņēmumu kapitāla daļas investoriem, kuri nestrādā šajā profesijā. Turpmāk grāmatvedības uzņēmumi varēs vieglāk piesaistīt finansējumu.

Savukārt Horvātija atteicās no saviem plāniem noteikt grāmatvežiem pienākumu iegūt licenci, pamatojoties uz iepriekš noteiktu kvalifikāciju kopumu.

EK un dalībvalstis arī sadarbojas Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupā (SMET), lai likvidētu šķēršļus vienotā tirgus darbībai, tai skaitā iepriekšējas kvalifikācijas pārbaudes pagaidu pakalpojumu sniegšanai un pārmērīgas prasības attiecībā uz dokumentiem, kas jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju atzīšanai.

2021.gada septembrī SMET publicēja pirmo ziņojumu, kas liecina par konkrētiem rezultātiem - tikai dažu mēnešu laikā darba grupa ir panākusi, ka vairāk nekā 210 profesijās ir atceltas prasības attiecībā uz kvalifikācijas iepriekšēju pārbaudi. Dalībvalstis arī pārbauda savus spēkā esošos noteikumus un praksi, lai noteiktu, kurus noteikumus var atcelt.

ES pilsoņi vai uzņēmumi, kas saskaras ar šķēršļiem citā dalībvalstī, var saņemt konkrētu palīdzību, izmantojot iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīklu "Solvit". Šis valstu centru tīkls risina problēmas, kas saistītas ar ES noteikumu nepareizu piemērošanu valstu iestādēs. Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā 2019. līdz 2020.gadā "Solvit" ir palīdzējis vairāk nekā 260 profesionāļiem risināt problēmas, kas saistītas ar viņu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, un 80% gadījumu ir panākts apmierinošs risinājums.

Pavisam nesen, piemēram, "Solvit" palīdzēja kvalificētam pārtikas tehnologam no Igaunijas ar vairāku gadu profesionālo pieredzi šajā jomā. Viņš vēlējās panākt savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Kiprā, bet Kipras iestādes pieprasīja, lai viņa diploms tiktu atzīts akadēmiski. "Solvit" uzsvēra, ka tas ir pretrunā ES noteikumiem, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi darba tirgum citā valstī. Kipras iestādes to atzina, pieņēma Igaunijas kvalifikācijas un atzina pārtikas tehnologa profesionālo kvalifikāciju. Pateicoties ar "Solvit" palīdzību panāktajai kvalifikācijas atzīšanai, pieteikuma iesniedzējs varēja sākt strādāt savā profesijā Kiprā.

EK atzīmēja, ka direktīva par samērības novērtējumu ir viena no četrām 2017.gada pakalpojumu paketes iniciatīvām, un tā pieņemta 2018.gada 28.jūnijā. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2020.gada 30.jūlijam.

Direktīvas mērķis ir novērst nevajadzīgus šķēršļus profesionāļu piekļuvē reglamentētām darbībām un šādu darbību veikšanā, tālab dalībvalstīm tiek pieprasīts pirms jebkura jauna profesiju regulējuma pieņemšanas veikt samērības novērtējumu, vadoties pēc kopīgiem kritērijiem.

Turklāt direktīva veicina likumdošanas procesa pārredzamību, jo tā pieprasa, lai šie novērtējumi būtu publiski pieejami reglamentēto profesiju datubāzē. Tā aicina dalībvalstis samērības novērtēšanas procesā pienācīgi informēt un iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas. Turklāt dalībvalstīm pēc noteikumu pieņemšanas arī jāturpina uzraudzīt šo noteikumu samērīgums un jāņem vērā visas saistītās norises, piemēram, tehnoloģiskā inovācija.