Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Politika \ Eiropas Savienība

Borels: Pret jebkādu agresiju pret Ukrainu ES atbildēs stingri

© Reuters/Scanpix/Leta

Eiropas Savienība (ES) stāvēs līdzās Ukrainai, iestājoties pret jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt tās teritoriālo integritāti un suverenitāti, šodien pirms Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes žurnālistiem sacīja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

Borels uzsvēra, ka notiekošais Ukrainas tuvumā ir svarīga problēma. Borels pavēstīja, ka trešdien Briselē viņš tikās ar Ukrainas premjerministru, bet šodien NATO ārlietu ministru sanāksmē tiksies arī ar Ukrainas ārlietu ministru.

"Gribu uzsvērt, ka Ukrainas teritoriālā integritāte un suverenitāte stāv pāri visam," akcentēja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā.

Jautāts, kāda varētu būt ES atbilde uz Krievijas aktivitātēm, Borels atzīmēja, ka ES mēģina novērst krīzes, jo tad, kad tās sākas, var būt arvien grūtāk ar tām tikt galā. Viņš uzsvēra - jānodod skaidra ziņa, ka pret jebkādu agresiju pret Ukrainu ES atbildēs stingri.

Šodien NATO ārlietu ministri diskutēs par jautājumiem, kas saistīti ar Rietumbalkāniem. Borels uzsvēra, ka Rietumbalkāni ir stratēģisks reģions ES. Trīs no ES partneriem ir NATO dalībvalstis. ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā norādīja, ka blokam ir cieša saikne ar Rietumbalkānu valstīm, gan ES paplašināšanās jautājumā, gan arī drošības iemeslu dēļ, tāpēc stabilitāte reģionā ir ārkārtīgi svarīga.

Borels žurnālistiem pauda bažas par situāciju Bosnijā un Hercegovinā. Aizvadīto dienu laikā novērojams spriedzes pieaugums un mēģinājumi ietekmēt 26 miera un stabilitātes gadus. Viņš atzīmēja, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jābūt vienotai un vienai valstij.

"Mēs aicinām veikt nepieciešamās reformas, lai saglabātu vienotību. Savukārt, runājot par Kosovu un Serbiju, vasarā bija vērojama spriedze, bet pašlaik situācija ir mazliet mierīgāka. Bet mums ir jāatgriežas pie tā, lai situāciju stabilizētu," sacīja Borels.

Jau rakstījām, ka Ukraina, ASV, NATO un ES ir cēlušas trauksmi par jaunu Krievijas bruņoto spēku kustību pēdējās nedēļās un brīdinājušas par iespējamu iebrukumu. Maskava to ir noliegusi, apsūdzējusi Kijevu "provokācijās" un vainojusi Vašingtonu saspīlējuma eskalācijā reģionā.