Talibi lūdz Eiropas Savienības palīdzību

ES amatpersonas sarunās savukārt pauda dziļas bažas par humāno situāciju valstī.

Sarunas notika Kataras galvaspilsētā Dohā, kur pirmdien sāksies ASV un talibu sarunas, kas ilgs divas nedēļas.

Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS) paziņojumā norādīja, ka "dialogs nenozīmē, ka ES atzīst pagaidu [talibu] valdību, bet ir daļa no ES operatīvās iesaistīšanās ES un Afganistānas tautas interesēs."

Talibu delegāciju vadīja talibu pagaidu valdības ārlietu ministrs Amirs Hans Mutaki. Delegācijā bija izglītības un veselības ministri, centrālās bankas vadītājs un amatpersonas no Ārlietu, Finanšu un Iekšlietu ministrijām un izlūkošanas direktorāta.

ES delegāciju vadīja ES īpašais sūtnis Afganistānas jautājumos Tomass Niklasons. Delegācijā bija arī EEAS un Eiropas Komisijas (EK) humānās palīdzības, starptautisko partnerību un migrācijas dienesta amatpersonas.

ES paziņojumā teikts, ka talibi sarunās solījuši pildīt savu solījumu neizvērst represijas pret afgāņiem, kas pēdējos 20 gadus sadarbojušies ar ārvalstu spēkiem, strādājuši starptautiskajās organizācijas un iestājušies pret talibiem.

Talibi arī apņēmušies atļaut afgāņiem un ārzemniekiem pamest Afganistānu, ja viņi to vēlas, bet lūdza palīdzību lidostu uzturēšanā darba kārtībā, lai tas varētu notikt.

"Abas puses pauda nopietnas bažas par humānās situācijas pasliktināšanos Afganistānā, sākoties ziemai," teikts ES paziņojumā, piebilstot, ka ES turpinās sniegt humāno palīdzību.

Es aicināja talibus izveidot "iekļaujošu valdību", veicināt demokrātiju, nodrošināt meitenēm vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un nepieļaut, ka Afganistāna kalpo par bāzi jebkurai grupai, "kas apdraud citu drošību".

ES arī ierosināja, ka gadījumā, ja talibi izpildīs ES nosacījumus, ES varētu sniegt finansiālu palīdzību Afganistānai ar nosacījumu, ka palīdzība nonāk tiešā veidā pie tautas.

Talibi atkārtoti paziņoja, ka ievēros cilvēktiesības saskaņā ar islāma principiem un uzņems atpakaļ diplomātiskās misijas, kas tika slēgtas.